Februārī vidējā elektrības cena Latvijā pieauga par 65%
Februārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas reģionā, salīdzinot ar janvāri, pieauga vidēji par 65% - līdz 151,8 eiro par megavatstundu (MWh), informē "Enefit" pārstāvji.
Kā norāda uzņēmumā, februāris parādīja, kā samazināta atjaunīgās enerģijas ražošana un ierobežotas importa jaudas var paaugstināt cenas. Vidējā elektroenerģijas cena februārī par 65% pārsniedza janvāra cenu, bet salīdzinot ar 2024.gada februāri divkāršojās.
Augsto elektroenerģijas ceno "Enefit" skaidro ar vairākiem faktoriem, no kuriem būtiskākais - samazināts atjaunīgās enerģijas ražošanas apjoms.
Līdz februāra beigām vēja enerģijas ražošana Latvijā samazinājās par 63% salīdzinājumā ar janvāri, savukārt visā Baltijā - par 57%. Arī Latvijas hidroelektrostaciju (HES) ražība visu mēnesi pakāpeniski samazinājās, īpaši strauju kritumu piedzīvojot februāra otrajā pusē. Salīdzinājumā ar janvāri HES ražošana bija par 33% zemāka.
Vienlaikus divkāršojās elektroenerģijas ražošana ar dabasgāzi, lai nodrošinātu patēriņam nepieciešamo apjomu. Krītoties abu galveno atjaunīgās enerģijas avotu ražībai, Baltijas reģions februārī kļuva arvien atkarīgāks no fosilā kurināmā elektrostacijām, kuru ekspluatācija ir ievērojami dārgāka. Aktīvāka termoelektrostaciju (TEC) izmantošana apvienojumā ar augstām dabasgāzes cenām izraisīja cenu kāpumu, it īpaši elektroenerģijas patēriņa maksimumstundās. Latvijā elektroenerģijas ražošana ar gāzi salīdzinājumā ar janvāri divkāršojās, kā arī bija par 32% augstāka nekā 2024.gada februārī.
"Enefit" juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš norāda, ka arī dabasgāzes cena februārī Nīderlandes TTF dabasgāzes biržā sasniedza augstāko līmeni gandrīz divu gadu laikā - 58 eiro par MWh. Mēneša otrajā pusē tā nokritās līdz 41 eiro par MWh, savukārt februāra pašās beigās atkal nedaudz pakāpās līdz 46 eiro par MWh. Šīs svārstības izraisīja gan strauji rūkošie dabasgāzes uzkrājumi, gan piegāžu traucējumi un ģeopolitiskā situācija.
Vērdiņš skaidro, ka, tuvojoties martam, paredzams, ka elektroenerģijas ražošanā lielāku lomu ieņems atjaunīgie resursi, sevišķi saules enerģija, kas palīdzēs samazināt cenas.
Kopējo elektroenerģijas ražošanas struktūru atbilstoši vietējam patēriņam un eksportam februārī veidoja 37% HES ražotās enerģijas (66% 2024.gada februārī), 71% TEC ražotās elektrības (54% 2024.gada februārī), 1,9% vēja enerģijas (4,2% 2024.gada februārī) un 7% citu enerģijas avotu. Februārī eksportēti tika 17% no Latvijā saražotās elektroenerģijas, kas ir par 15 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn.
Elektroenerģijas cenas visā Baltijas reģionā sašūpoja arī atslēgšanās no Krievijas elektroenerģijas sistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka, kas prasīja papildu rezerves jaudu iepirkšanu un palielināja balansēšanas izmaksas. Tā kā Latvija, Igaunija un Lietuva parasti darbojas kā vienots elektroenerģijas tirgus, pārvades jaudas ierobežojumi jebkurā no Baltijas valstīm samazina piekļuvi lētākai elektroenerģijai no kaimiņvalstu tirgiem, veicinot cenu kāpumu.
Desinhronizācijas laikā svarīgi pārvades tīkli tika ierobežoti kritiskos brīžos - 8.-9.februārī Somiju un Igauniju savienojošajā elektrokabelī "EstLink 1" jauda tika samazināta līdz 150 megavatiem (MW), savukārt elektrokabeļa "NordBalt" (Lietuva-Zviedrija) kapacitāte tika samazināta par 300 MW. Turklāt no 10. līdz 16.februārim par 150 MW tika samazināta Lietuvas-Polijas pārvades jauda vienlaikus ar "EstLink 2" atslēgumu, kas ietekmē lētas atjaunīgās enerģijas pieejamību no Ziemeļvalstīm.