Latvijai jāmaksā 1600 eiro uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meitai Maijai Krieviņai par kriminālprocesa laikā izņemta portatīva datora ilglaicīgu neatdošanu.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien pasludināja spriedumu lietā "Krieviņa pret Latviju", konstatējot pārkāpumu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktajām tiesībām uz īpašumu.
Vienlaikus ECT noraidīja iesniedzējas sūdzību par iespējamu tiesību uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību pārkāpumu.
Savā sūdzībā ECT Krieviņa apgalvoja, ka izmeklēšanas tiesneša lēmumu, ar kuru tika atļauta kratīšana un ierīču izņemšana viņas dzīvesvietā, kā arī viņas uzņēmuma telpās, tvērumi bija pārāk plaši. Tāpat Krieviņa uzskatīja, ka viņas personīgo datoru, mobilā telefona, kā arī uzņēmuma datora servera izņemšana un ilglaicīga neatdošana bijusi nesamērīga iejaukšanās viņas tiesībās uz īpašumu.
ECT vispirms pievērsās Krieviņas sūdzībai par tiesību uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību iespējamu pārkāpumu. Lai arī ECT nepiekrita valdības argumentam, ka Krieviņai nebija tiesību sūdzēties par iespējamu konvencijas pārkāpumu saistībā ar kratīšanu un ierīču izņemšanu viņas uzņēmuma telpās, tā atzīmēja, ka Krieviņa par ierīču izņemšanu bija sūdzējusies Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķo svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram, bet virsprokurora lēmumu nepārsūdzēja.
Ievērojot minēto un apsvērumu, ka Krieviņai atbilstoši Kriminālprocesa likumam šādas tiesības bija, ECT atzina, ka Krieviņas sūdzība šajā daļā ir noraidāma, jo viņa nebija izsmēlusi nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus.
Tikmēr attiecībā uz Krieviņas sūdzību, ka izmeklēšanas tiesneša kratīšanas lēmumu tvērumi bija pārāk plaši, ECT konstatēja, ka minētajos lēmumos bija konkrētas norādes uz nepieciešamību izmeklēt noziedzīgos nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikumā.
Turklāt no kratīšanas protokoliem bija skaidrs, ka amatpersonām, kuras veica kratīšanu, bija atļauts izņemt tikai tos priekšmetus, kuriem bija pierādījumu nozīme izmeklēšanā. Tādējādi ECT atzina, ka kratīšanas lēmumu tvērumi bija pietiekami ierobežoti, un secināja, ka sūdzība šajā daļā ir acīmredzami nepamatota un noraidīja to.
Turpinājumā ECT pievērsās Krieviņas sūdzībai par iespējamu tiesību uz īpašumu pārkāpumu. ECT nepiekrita valdības argumentiem, ka Krieviņas sūdzība būtu noraidāma, jo viņai nav tiesību iesniegt sūdzību attiecībā uz uzņēmumam izņemtajām ierīcēm un viņa nebija izsmēlusi nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus.
ECT atgādināja, ka īpašuma izņemšana kriminālprocesa laikā ir uzskatāma par īpašuma izmantošanas kontroli un iejaucas personas tiesībās uz īpašumu. ECT ieskatā šāda iejaukšanās personas tiesībās ir pamatota, ja tā ir noteikta ar likumu, atbilst leģitīmam mērķim un ir nodrošināts taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un pienākumu aizsargāt indivīda tiesības.
Tiesā norāda, ka izskatāmajā lieta nebija strīda, ka ierīču izņemšana un paturēšana bija noteikta ar likumu un atbilda leģitīmajam mērķim. Taču, pievēršoties jautājumam, vai lietā tika nodrošināts taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm, ECT norādīja, ka atbilstoši valdības argumentācijai pierādījumu nozīme konkrētajā kriminālprocesā bija tikai datiem, kas atradās izņemtajā ierīcēs, bet ne ierīcēm kā tādām.
Līdz ar to ECT uzskatīja, ka būtu bijis pietiekami izdarīt attiecīgo datu kopijas.
ECT uzsvēra, ka viens no Krieviņas portatīvajiem datoriem viņai atdots tikai pēc kriminālprocesa izbeigšanas pret viņu, tas ir, pēc trīs gadiem un septiņiem mēnešiem. Norādot, ka valdība nebija sniegusi skaidrojumu, kāpēc portatīvo datoru bija nepieciešams paturēt visu kriminālprocesa laiku, un ievērojot ilgstošo portatīvā datora turēšanu, ECT secināja, ka iestādes nebija nodrošinājušas taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības vispārējām interesēm un iesniedzējas tiesībām uz īpašuma miermīlīgu izmantošanu.
Krieviņa lūdza viņai piešķirt kaitējuma kompensāciju 50 000 eiro apmērā, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 6050 eiro apmērā. ECT iesniedzējas prasību apmierināja daļēji, piešķirot kaitējuma kompensāciju 1600 eiro apmērā un atlīdzinājumu par tiesāšanās izdevumiem 2000 eiro apmērā. Tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
LETA iepriekš vēstīja, ka 2016.gada 16.augustā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz aizdomu pamata, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums politisko partiju finansēšanas jomā, ierosināja kriminālprocesu pret Krieviņas tēvu Jūlija Krūmiņu.