Sākoties Ukrainas karam, Mālpils uzņēma teju 200 kara bēgļu, daļa no viņiem devās tālāk, daļa atgriezās Ukrainā, tomēr lielākais vairums palika Mālpilī, vēsta 360TV Ziņas.
Sākoties Ukrainas karam, Mālpils uzņēma teju 200 kara bēgļu, daļa no viņiem devās tālāk, daļa atgriezās Ukrainā, tomēr lielākais vairums palika Mālpilī, vēsta 360TV Ziņas.
Bērni sāka iet skolās, pulciņos, vecāki atrada darbu. 360TV Ziņas apciemoja Jūliju un Annu, kuras joprojām ar bērniem dzīvo un strādā Mālpilī, bet kara trešajā gadadienā satiktas Siguldā, kur apmaiņā pret ziedojumiem vietējos iedzīvotājus cienāja ar ukraiņu boršču.
Ir pagājis gads kopš Annas vīrs ir pazudis bez vēsts. Kā pati Anna atzīst: "Kas ar viņu notika, es nezinu. Vienīgais, ko es zinu, ka ķīlniekus tur neņēma.. un nu jau gadu nav ziņas." Šis gads ir bijis smags, bet spēku Annai dod meita, kura mācās Mālpils skolā, apmeklē tautas dejas, labi iejutusies, tomēr arī viņa ļoti vēlas doties mājās. Pati Anna apguvusi friziera prasmes.
Līdzīgi kā Anna, arī Jūlija ar dēlu Mālpilī ieradās vien dažas nedēļas pēc kara sākuma, bēgot no krievu raķetēm. Jūlija atzīst: "Jūtamies noguruši, dusmīgi, joprojām gribas pamosties kā no ļauna sapņa. Bet tā viss labi, dzīve turpinās, bērni iet skolās, mēs strādājam. Biju pie vīra aizbraukusi uz nedēļu, uz Rietumurkainu, nedēļu pabijām kopā."
Jūlija turpina strādā par mākslinieci un atzīmē, ka, protams, katru dienu viņas šādi neraud, bet ir tādas dienas kā šīs - kad pārņem emocijas. Spītējot visam, viņas ticība tomēr nav salauzta.
Par šobrīd politikā notiekošo Jūlija teic: "Pareizi teica mūsu prezidents, ka ne mūs vajag saukt pie pārrunu galda, tas ir mūs galds, mums ir jālemj, neatkarīgi no tā, vai mēs esam vāji vai stipri. Mēs esam stipri, tāpēc es ticu, ļoti stipri ticu. Tas nevar ilgt mūžīgi, un ticu, kas viss būs kārtībā un Ukraina kļūst par drošāko vietu pasaulē."