Tuvākajos gados aizsardzības budžets pieaugs līdz 5% no valsts iekšzemes kopprodukta. Līdz ar tehniku un infrastruktūru jāpalielina arī karavīru skaits. Galvenais rīks cilvēku uzrunāšanai ir reklāmas, tās Nacionālie bruņotie spēki izvieto portālos un radiostacijās. Trīs ceturtdaļas no visām reklāmām pērn skanējušas EHR grupas radiostaciju viļņos, radot jautājumus, vai tās sasniedz maksimālo iespējamo auditoriju, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms trim gadiem Latvijā ievērojami auga iedzīvotāju interese par dienestu profesionālajā armijā un zemessardzē. Arī rezervisti ir aktīvāki - ja līdz šim gadā bija viens apmācību kurss, tad šogad būs jau divi.
Kā skaidro NBS Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks Rihards Rozenbaums, “zz profesionālo dienestu pagājušogad pieteicās 1583 kandidāti no malas. Zemessardzei kaut kur par 100 vairāk, 1680 vai 90. Un dienestam jeb studijām Aizsardzības akadēmijā arī zem 400, ja es nemaldos, tie bija 360. Un rezervistu militārās pamatapmācības kursam pieteicās pat 800, mazliet vairāk, kandidātu.”
Atlasi profesionālajā dienestā iztur aptuveni trešā daļa, Zemessardzē - divas trešdaļas. Bruņotie spēki uzsver, ka cilvēki atkrīt ne tikai fizisko prasību dēļ, bet arī tādēļ, ka atlases process šķiet pārāk komplicēts. Tādi cilvēki nereti pārdomā un pēc laika atgriežas, lai mēģinātu vēlreiz.
“Diemžēl bez šīm rekrutēšanas mārketinga aktivitātēm, tai skaitā reklāmām, daudzi kandidāti pat neizskatītu šādu iespēju pievienoties kādam no dienesta veidiem, jo rekrutēšanas mārketinga aktivitātes mums ir četros virzienos. Tas ir, protams, profesionālais dienests, tās ir studijas aizsardzības akadēmijā, tas ir dienests zemessardzē un jau pieminētais rezervistu militārās apmācības kurss,” stāsta Rozenbaums.
Līgums par bruņoto spēku reklāmu izvietošanu slēgts vēl pirms kara un paredz ik gadu kampaņai tērēt nedaudz virs 100 tūkstošiem eiro. Dārgām televīzijas reklāmām ar to nepietiek, tādēļ tās izvieto internetā un komerciālajās radiostacijās.
Reklāmas kampaņas konkursā nav prasīts sasniegt maksimālo auditoriju, bet pārraidīt pēc iespējas vairāk reklāmu par lētāko cenu. Vienīgais ierobežojums - bruņoto spēku reklāmas jāizvieto nacionālās apraides radiostacijās ar vismaz 150 tūkstošu auditoriju, un jācenšas sasniegt cilvēki līdz 40 gadu vecumam. Zemessardzes reklāmas jāizvieto arī reģionālās apraides kanālos ar vismaz 50 tūkstošu auditoriju līdz 50 gadu vecumam.
Pagājušajā gadā radiostacijās izskanējušas 3621 radio reklāmas, kas aicina klausītājus stāties Zemessardzē, aizsardzības akadēmijā un bruņotajos spēkos. Trīs ceturtdaļas no tām izvietotas EHR radiostacijās.
"Kantar Media" radio reklāmu reģistra dati liecina, ka aicinājumi stāties bruņotajos spēkos galvenokārt izskanējuši radiostacijās "European Hit Radio", "EHR Superhits" un "EHR Latviešu Hiti". Tie ir attiecīgi ceturtais, septītais un sešpatsmitais populārākais radiokanāls Latvijā. Stipri mazākā apjomā reklāmas izvietotas arī "Radio Skonto", kas popularitātē ir pirmajā vietā, un "Star FM", kas ir piektais pēc auditorijas lieluma. "Radio SWH", kam ir trešā lielākā auditorija, reklāmas nav izvietotas vispār.
‘’Radio SWH” Komercdirektors Filips Rubenis pauž viedokli, ka “tādos iepirkumos būtu jāskatās līdzi, vai tur nav ieinteresētās personas arī mediju pusē. Nu, tāpēc ir mediju aģentūras, kuras, manuprāt, šo te spēj ļoti labi izdarīt un kuriem ir tiešām prakse, kompetence un izpratne, un kuri tad skatās vienmēr pēc reālās efektivitātes, nevis pēc kaut kādām citām interesēm.
Tomēr daudz būtiskāka ir sasniegtā auditorija, nekā reklāmu skaits. Tas ir viennozīmīgi. Un ir atkal dažādi kritēriji un parametri, kā to rēķina. Bet reklāmu skaits, tas ir tāds parametrs, kas varbūt, es pieņemu, ticis ielikts iekšā iepirkumā, tāpēc, lai vispār varētu izkontrolēt iztērētās naudas lietderību, nezinot, ka ir arī citi parametri, kurus prasīt,” klāsta Rubenis
Nozares pārstāvji stāsta, ka kampaņas neplāno tikai ar reklāmu skaitu. Svarīgs ir laiks, tas, vai radio skan fonā vai runā ar klausītāju, un daudzi citi rādītāji, ko ņem vērā aģentūras, plānojot reklāmu izvietošanu.
Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa aicina valsts iestādes konsultēties ar nozari par publiskajiem iepirkumiem, lai tie būtu godīgi un efektīvi. Bruņoto spēku kampaņā viņa saskata potenciālu interešu konfliktu, savukārt mediji norāda - ja jau tiek izvēlēta aģentūra, kas ir saistīta ar vienu mediju grupu, tad valsts iestādes var ļaut iepirkumā piedalīties pašām radiostacijām pa tiešo.
“Nolikumā varēja iestrādāt veselu virkni parametru, kas dotu iespēju šo te kampaņu, pirmkārt, nopirkt ļoti labu un pēc tam arī pārbaudīt, ko mēs esam nopirkuši, ja, bet šobrīd, nu, tādas iespējas īsti nav. Daudzumu mēs nepērkam, reižu skaits nav nekāds rādītājs, ja. Nu, to droši vien visi saprot, kas mazliet padomā loģiski,” stāsta Liepiņa.
Rekrutēšanas kampaņas reklāmas līgums beidzas šogad, tādēļ līdz gada beigām aizsardzības sektors rīkos jaunu iepirkumu. Līdzšinējā līguma ietvaros četru gadu laikā iztērēti 528 tūkstoši eiro.