Šodien notiks Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" padomes sēde.
Iepriekšējā padomes sēdē 30. janvārī tika nolemts, ka līdz šodienai tiek atlikts jautājums par nepieciešamo finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā kopuzņēmuma izdevumu segšanai. Tomēr šā gada 11. februārī valdība piekrita "RB Rail" netiešo izmaksu segšanai pārdalīt 3,345 miljonus eiro no divām Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām.
Komentējot "RB Rail" atlikušo izdevumu segšanu, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) aģentūrai LETA norādīja, ka ir vēl virkne citu aktivitāšu, kur ir nepieciešams papildu finansējums, bet, viņaprāt, 3,4 miljoni eiro ir pozitīvs signāls Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, ka Latvija virzās uz rēķinu nomaksu, vienlaikus turpinot strādāt pie izmaksu samazinājuma.
Vienlaikus valdība pieņēma zināšanai, ka no valsts budžeta būs jāparedz papildu līdzekļi pārējo 2025. gadā identificēto "Rail Baltica" netiešo un neattiecināmo izmaksu, kā arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas būvdarbu apmaksai, pamattrases dienvidu posma būvuzraudzībai un ar to saistītiem atbalsta pasākumiem. SM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) turpinās darbu pie finansējuma risinājuma to segšanai.
Iepriekš kompānijas pārstāvji uzsvēra, ka saskaņā ar projekta vadības līgumu "RB Rail" ir ieviesusi pārskatītu projekta vadības struktūru un pabeigusi restrukturizācijas procesu. Šie centieni rezultējušies kopējos ietaupījumos 15% apmērā, bet personāla izmaksas pēc 2024. gada reorganizācijas samazinājušās par 16%.
"2025. gada budžets tiek prognozēts par 20% zemāks, balstoties uz Igaunijas un Lietuvas investīciju plāniem. Latvijas daļa no "RB Rail" kopējām 2025. gada izmaksām ir 18%, valstij sasniedzot 27% samazinājumu līdzfinansējuma vajadzībām no valsts budžeta," iepriekš teikts uzņēmuma paziņojumā.
Padome iepriekšējā sēdē pieņēma zināšanai, ka Latvija ir nodrošinājusi līdzfinansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) granta aktivitātēm, un uzdeva valdei aktīvi sadarboties ar Latvijas SM un Ministru kabinetu, lai noskaidrotu "RB Rail" 2025. gada budžeta detaļas un ziņotu par rezultātiem padomei līdz šodienai.
SM aģentūrai LETA pavēstīja, ka kopējais papildus nepieciešamais finansējums "Rail Baltica" projektam šogad veido 62,267 miljonus eiro, kas ir par 13,779 miljoniem mazāk, nekā tika prognozēts pērn decembra vidū.
Tostarp 37,659 miljoni eiro nepieciešami būvdarbu pabeigšanai, indeksācijai, gala maksājumiem, projektēšanas un zemju atsavināšanas pabeigšanai. Kopuzņēmumam "RB Rail", neieskaitot apstiprinātos 3,4 miljonus eiro, vēl nepieciešami 7,034 miljoni eiro, SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" izmaksu segšanai nepieciešams 6,761 miljons eiro, bet CEF10 projekta īstenošanai nepieciešamās būvuzraudzības un citas izmaksas, kas nav attiecināmas no Eiropas Savienības (ES) finansējuma, veido 10,813 miljonus eiro.
Vienlaikus SM norāda, ka šī gada sākumā ir nepieciešams pieņemt lēmumu par trūkstošajiem 19,079 miljoniem eiro, bet 2025. gada aprīlī - par trūkstošiem 43,188 miljoniem eiro.
Jau ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.