Prezidents paziņo, ko valstij nozīmē aizsardzības izdevumu palielināšana [papildināts 15:08]

© Ģirts Ozoliņš/MN

Latvijas aizsardzības izdevumu palielināšana nozīmēs finansējuma samazināšanu citās jomas, atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Otrdien preses konferencē aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) žurnālistiem norādīja, ka Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados virzīties uz 5% no IKP.

Valsts prezidents trešdien norādīja, ka aizsardzības izdevumu palielināšana izklausās labi "uz papīra", taču šos izdevumus nevar finansēt tikai uz valsts budžeta deficīta rēķina. Viņaprāt, ir jārunā par valsts pārvaldes efektivizāciju un samazināšanu.

"Būs jādiskutē arī par citiem jautājumiem, taču mēs spēsim pārvarēt šo laiku tikai tad, kad paši sapratīsim, kas mums jādara, un strādājot kopā ar sabiedrotajiem," teica Rinkēvičs.

Jautāts, ko viņš sagaida no valdības vadītājas un Ministru prezidentes nākamo mēnešu laikā, lai no nākamā gada varētu palielināt izdevumus aizsardzībai, Valsts prezidents sacīja, ka izdevumu palielināšana būs atkarīga no ekonomikas attīstības - ja tā attīstīsies pozitīvi, dos ieņēmumus, kas rezultēsies nodokļos, tos varēs izmantot valsts aizsardzības stiprināšanā.

"Mēs runājam, kā pārdalīt un samazināt. Tas būs jādara arī valsts pārvaldē. [..] Taču no sākuma ir jāsāk ar funkciju izvērtēšanu un atteikšanos no tām, kas citos apstākļos būtu saglabājamas, bet patlaban ir liekas," teica Rinkēvičs.

Viņaprāt, par spīti pagaidām valdošajai lielajai neskaidrībai, jādomā, kā panākt arī ekonomikas izaugsmi. Valsts prezidents uzskata, ja Latvija saņemtu investīcijas militārās industrijas jomā, tas nozīmētu preču ražošanu ne tikai Latvijas vajadzībām, bet arī plašāk.

Valsts prezidents minēja, ka daudz strādāts pie lielo informācijas tehnoloģiju kompāniju ienākšanas. Rinkēvičs pieminēja, ka Saeimā gan iepriekš, gan arī tagad notiek diskusijas par mākslīgo intelektu. Viņam rodas iespaids, ka cilvēku prātos mākslīgais intelekts tiek saprasts šauri. Pēc Valsts prezidenta paustā, šādu kompāniju ienākšana Latvijā veicinātu ekonomikas izaugsmi, vienlaikus stiprinot arī drošības jomu.

Viņš sacīja, ka vēl ir steidzami darāmi darbi, piemēram, birokrātisko šķēršļu mazināšana. Valsts prezidents uzsvēra, ka ar premjeri pārrunāta arī Publisko iepirkumu likuma vienkāršošana, ekonomikas izaugsmes tempa kāpināšana, investīciju piesaistīšana.

"Vēl viena būtiska lieta. Mēs paši zinām, kāda ir demogrāfiskā situācija. Arī pie šī jautājuma būs jāstrādā. Tās ir savstarpēji saistītas lietas," teica Rinkēvičs.

Tikmēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc tikšanās ar Rinkēviču uzsvēra, ka būs jāpārskata izdevumi ne tikai valsts pārvaldē, bet arī pašvaldībās, trešdien preses konferencē žurnālistiem uzsvēra

Taujāta, vai aizsardzības izdevumu palielināšanai viens no risinājums varētu būtu pārskatīt valsts pārvaldes nodarbināto skaitu, lai ietaupītos līdzekļus varētu novirzīt arī citām vajadzībām, ne tikai aizsardzības spēju stiprināšanai, premjere atsaucās uz pētījumiem, kas liecinot, ka izdevumi valsts pārvaldē ir lieli, taču tādi ir arī pašvaldībās.

Viņasprāt, ir jāsaprot, ka darbs notiek viena mērķa dēļ - stiprināt valsts drošību, vienlaikus domājot par iedzīvotāju vajadzībām un demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Siliņa akcentēja, ka nevar palielināt tēriņus aizsardzībai, nedomājot par cilvēku veselību, labbūtību un sociālajām vajadzībām. Viņa uzskata, ka ir jāatrod labs līdzsvars starp šiem izaicinājumiem, vienlaikus meklējot investīcijas un veicinot ekonomisko izaugsmi.

"Mums būs jādomā, kā mēs gudri varam veidot cetralizētāku valsts pārvaldi, samazinot izdevumus. Finansējumu aizsardzības izdevumiem veidos dažādi avoti. Ja Eiropas līmenī vēl vairāk varēsim vienoties par risinājumiem, mums būs lielāka elastība arī nacionālajā līmenī novirzīt līdzekļus, kur mums to vajag," teica Siliņa.

Pēc Ministru prezidentes paustā, patlaban viņas rokās ir daudz risināmu jautājumu, tostarp valdības restarts. Taču, viņasprāt, tas viss ir izdarāms, jo Latvija nav tik liela valsts, kas lēni kustētos uz priekšu. Viņa atzīmēja, ka patiesībā Latvija diezgan ātri spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un tas ir jāizmanto.

Latvijā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) aicina skolu mācību programmās nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā.