Jaunais dronu detektēšanas aprīkojums Rīgas lidostā tiks izvietots līdz marta otrajai pusei, trešdien raidījumā "Spried ar Delfi" sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Viņa skaidroja, ka lidostā dronu uztveršanas iekārtas atrodas kopš 2022.gada un spēj uztvert galveno dronu ražotāju iekārtas, tomēr šogad 13.janvārī notika īpašs gadījums, kad lidostā ielidoja modificēti droni.
"Lidosta, saprotot, ka šī iekārta nav tik efektīva, pērn rīkoja jaunu iepirkumu, lai iegādātos jaunāka veida dronu uztveršanas aprīkojumu. Šis iepirkums ir noslēdzies, un jaunais aprīkojums tiks uzlikts lidostā aptuveni līdz 20.martam," minēja Odiņa.
Viņa skaidroja, ka paralēli lidosta bija iegādājusies dronus, lai varētu veikt perimetra inspekcijas un līdzīgos gadījumus kā janvārī varētu veikt identificēšanu un izsekošanu.
Odiņa skaidroja, ka pēc janvāra incidenta tika konstatēts, ka ar šiem pasākumiem nebūs pietiekami.
Viņa informēja, ka lidosta ar iesaistītajām pusēm aptuveni mēnesi darba grupā izstrādāja kompleksus risinājumus, kas paredz vairākus mehānismus, kā atpazīt dronus nākotnē. "Šis kompleksais risinājums tiks nodots Rīgas lidostai tehniskās specifikācijas veidā, un tad tiks sākts jauns iepirkums," minēja Odiņa.
Tāpat Odiņa atzīmēja, ka tuvākajā laikā tiks iegādāta slāpēšanas iekārta, ar kuru Valsts policijas Rīgas lidostas iecirknis varēs rīkoties, kad droni atradīsies Rīgas lidostas teritorija.
Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka kompleksa dronu detektēšanas sistēma Rīgas lidostā varētu izmaksāt aptuveni piecus miljonus eiro.
SM norādīja, ka Rīgas lidosta veiks iepirkumu par dronu detektēšanas iekārtu iegādi, kas ļaus uzlabot spējas reāllaikā identificēt un sekot nesankcionētiem dronu lidojumiem un reaģēt uz nelikumīgām darbībām.
Iepirkuma priekšmets ir klasificēta informācija, tāpēc iepirkuma detaļas publiski netiks skaidrotas, piebilda ministrijā.
Detektēšanas sistēmas aptuvenās izmaksas ir pieci miljoni eiro, līdz ar to investīcijas tiek meklēts resorā, bet tiks lūgts arī valsts budžeta finansējums, atzīmēja ministrijā.
LETA jau vēstīja, ka SM ir sagatavojusi priekšlikumus kritiskās infrastruktūras aizsardzības uzlabošanai pret bezpilota gaisa kuģu nesankcionētiem lidojumiem un nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).
Iesaistītās puses ir vienojušās par turpmāk veicamiem pasākumiem dronu identificēšanai un aktīvai pretdarbībai, kā arī par nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem kuru iegādi nodrošinās Rīgas lidosta. Savukārt, lai turpmāk uzlabotu aizsardzību pret nesankcionētiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, starp tiesībsargājošām iestādēm un civilās aviācijas uzņēmumiem drīzumā tiks noslēgta vienošanās par dienestu mijiedarbību, pienākumiem un tehniskajām spējām, precīzi nosakot procedūras, termiņus un citus nozīmīgus jautājumus, kā turpmāk reaģēt uz neidentificētu dronu nesankcionētiem lidojumiem.
Šogad 13.janvārī Latvijas gaisa telpā trīs reizes tika noteikti īstermiņa ierobežojumi. Visi bija saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidostas teritorijā.
Lidojumos tika izmantoti vairāki droni. Pēc Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvju skaidrotā, aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.
CAA rīcībā esošā informācija liecina, ka bezpilota lidaparātu lidojumi, iespējams, ir veikti apzināti ar mērķi apdraudēt civilās aviācijas lidaparātu lidojumu drošumu vai apzinātu Latvijas civilās aviācijas nozares darbības traucēšanu.
CAA saistībā ar notikušo vērsās Valsts policijā un Valsts drošības dienestā, lūdzot civilās aviācijas nozarei radīto apdraudējumu izmeklēt kriminālprocesa ietvaros.
Valsts policija paziņojusi, ka tā izmeklēs kriminālprocesu par nelikumīgi pilotētajiem droniem Rīgas lidostas teritorijā.