Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis divās dienās kāpis par 1,3 metriem

© f64.lv, Kaspars Krafts

Vižņu sablīvējuma dēļ Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis pēdējās divās dienās kāpis par 1,3 metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Agrā otrdienas rītā ūdens līmenis Jēkabpilī bija 4,2 metri virs novērojumu stacijas nulles atzīmes. Lai situācija kļūtu bīstama, ūdens līmenim būtu jākāpj vēl par vairāk nekā diviem metriem.

Pļaviņu ūdenskrātuvi sedz ledus sega ar torosiem, no Daugavas augšteces turpina nākt vižņi, kas blīvējas posmā starp Jēkabpili un Zeļķu tiltu, tādēļ ūdens līmenis pie Jēkabpils paaugstinās.

Daugavas lielākajā daļā ūdens līmenis turpina pazemināties vai nedaudz svārstīties. Latvijas upju notece kopumā samazinās, bet, veidojoties ledus segai vai sablīvējumiem, atsevišķos upju posmos ūdens līmenis paaugstinās vai krasi svārstās.

Februāra beigās sniegs un ledus pakāpeniski kusīs, ūdens līmenis upēs nedaudz paaugstināsies, vietām iespējama ledus iešana un straujas svārstības.

Latvijā

Pirmdien “Neatkarīgā” publicēja žurnālista Armanda Pučes tīmekļa ierakstu par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) notiekot štatu samazināšana birokrātijas nīdēšanas nolūkos, turklāt pirmais izkapts cirtiens esot skāris armijas kaujas grupas atbalstošās struktūras. Protams, sākotnējā doma: kā tas “iet kopā” ar vienību kaujas spējām? Vai birokrātijas apkarošana tiešām jāsāk ar bruņotajiem spēkiem? Vakar sagaidījām atbildes no NBS un Aizsardzības ministrijas. Videokomentāru par šiem jautājumiem “nra.lv” sniedza arī aizsardzības ministrs.

Svarīgākais