"Korupcijas nodrošināšanas un atbalsta birojs," Poikāns neizpratnē par KNAB sūtību

© Vladislavs Proškins/MN

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) nosprausto mērķi, aģentūru LETA informēja biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities. Analizējot ilgtermiņa tendences, var secināt, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā ilgtermiņā KUI tomēr ir stabilāka izaugsmes tendence nekā Latvijā.

Kā norāda "Delna", Latvijā iztrūkst sistēmiska darba cīņā ar korupciju, un tas arī atspoguļojas KUI rezultātos pēdējos desmit gados, tāpēc, lai uzlabotu politisko godaprātu, mazinātu publiskās naudas izšķērdēšanu un sarunāšanu publiskajos iepirkumos, kā arī veicinātu izpratni par biznesa godaprātu, atbildīgajām institūcijām bez vilcināšanās ir jāpieņem pārdomāti un uz uzlabojumiem vērsti lēmumi, kas ne vienmēr ir glaimojuši un kas pieprasa papildu darbu par jomu atbildīgajiem.

Šo ziņu raidījumā "Preses klubs" komentē LU Matemātikas un informātikas institūta mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns: "Viena liela medaļa par šādu rezultātu jāpiešprauž Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. KNAB ir pārvērties par tizlenīšu kantori, un es īsti nevaru saprast: viņi ir korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vai korupcijas nodrošināšanas un atbalsta birojs. Ja paskatāmies uz KNAB rezultātiem, rezultātu praktiski nav."

Latvijā

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) aicina skolu mācību programmās nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Preses dienestā.