Gadās, ka pēc atgriešanās no Dzemdību nama vecāki metas uz Rīgas dzimtsarakstu nodaļu ar prasību mainīt bērnam vārdu, ko paši tikko kā izvēlējušies un reģistrējuši. «Tādu gadījumu ir salīdzinoši daudz,» saka Rīgas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Viktorija Paņko un konstatē, ka vecāku izturēšanās ir vieglprātīga.
Nomainīt bērna vārdu nebūt nav vienkārši – jāiesniedz vismaz divi dokumenti, kas apliecina, ka bērnu sauc citā vārdā, nekā reģistrēts. Taču kā to pierādīt, ja mazulis neiet bērnudārzā? Arī ģimenes ārsts receptē un slimības vēsturē rakstīs reģistrēto vārdu, nevis ģimenē doto neoficiālo. Lai pats bērns drīkstētu rakstīt iesniegumu par personvārda maiņu, viņam jāsagaida 15 gadu vecums. «Igauņiem ir reģistrs ar visu valstu tradicionālajiem personvārdiem. Piemēram, kāds Anglijas pilsonis jau pusgadu pārsūdz lēmumu, ar kuru viņam Igaunijā ir liegts bērnam dot specifisku vārdu, kas nav raksturīgs Anglijai. Igaunijā ir speciāla tieslietu ministra vadīta komisija, kas izvērtē šādus vecāku iesniegumus un atļauj vai neļauj vārdu reģistrēt,» stāsta V. Paņko. Latvijā toties vecāki izlēmuši ielikt, piemēram, tādu vārdu kā Ampadists, Honorata vai Gonorata.
Latvieši ir spējīgi radīt arī milzumdaudz personvārdu deminutīvā, kas attiecīgā vecumā skan dīvaini. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, mums ir Vitālīte, Zentiņa, Zidrīte, Žanīte, Agrītis, divas Lavīzītes, Latvītes, Brīvītes, Gaismītes un Trautiņas, trīs Vairītes, Spārītes, Saulstarītes, četras Zīlītes, Smaidītes, Ārītes un tikpat daudz Vilnīšu, piecas Zvaigznītes, deviņas Steidzītes un Bitītes.
Latvijā reģistrētas arī trīs Šarlotes Lotes un četras Ritas Vitas, kur abiem dubultvārdiem vārdadiena ir vienā datumā – attiecīgi 5. un 28. novembrī. Daži dubultvārdi ir fonētiski ļoti līdzīgi (Mārtiņš Mārcis, Māra Mārīte, Viktorija Vika), bet citi ir ļoti atšķirīgi (Jānis Patriks, Mārtiņš Ričards, Morgana Iluta, Žiljēns Ģirts, Žižī Rita) vai ar savdabīgu nozīmi (Rūta Gaida, Skaidrīte Maiga, Gaida Anita, Ilga Jautrīte, Inese Steiga, Gaida Skaidrīte, Imants Ziedonis). Samaksājot valsts nodevu – trīs latus, nereti bērni izvēlas atteikties no otrā vārda, ja tas traucē.
***
VECĀKU IZVĒLĒTIE VĀRDI
Iekavās norādīts, cik cilvēkiem Latvijā vārds ir oficiāli reģistrēts
Adverts (1), Entonī (1), Fricis Krustiņš (1), Itālijs (1), Latis Miķelis (1), Timotē Tjoma (1), Žikivators (1), Atoms (2), Atstars (2), Batja (2), Bonaventūra (2), Gonoreta (2), Laimstars (2), Avtonoms (3), Emerantina (3), Iluminata (3), Kajetons (4), Līgotnis (4), Ostins (5), Tamirlans (5), Honorata (5), Fortunata (5), Gatiņš (5), Galaktions (6), Turaids (6), Skolastika (8), Fausta (8), Ihtiandrs (10), Stalina (10), Zigeta (10), Agota (10), Jautris (11), Tamerlans (11), Hortenzija (13), Tofiks (13), Mistridija (14), Sholastika (16), Laimutis (17), Staļina (24), Gonorata (26).
Avots: PMLP
Populārākie vārdi Rīgā 2010. gadā: Anastasija,
Katrīna, Viktorija, Roberts, Gustavs, Martins, Arturs.
Avots: Rīgas dzimtsarakstu nodaļa