"Ryanair" paziņojuma dēļ "airBaltic" savus plānus nemainīs

© Gints Ivuškāns

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" patlaban neplāno nodrošināt biežākus lidojumus vai papildu reisus no Tallinas, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts, komentējot Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" paziņojumu par reisu atcelšanu no Tallinas vasaras lidojumu sezonā.

Viņš skaidroja, ka "airBaltic" turpina stiprināt klātbūtni Tallinas lidostā, kā arī "Ryanair" paziņojums vēl vairāk palīdzēs nostiprināt "airBaltic" tirgus pozīcijas Baltijas reģionā.

Pēc Zilberta teiktā, "airBaltic" joprojām piedāvājam plašu tiešo lidojumu klāstu no Tallinas, tostarp uz Billundu Dānijā, kas arī aizvieto vienu no atceltajiem "Ryanair" maršrutiem.

Visi pārējie "Ryanair" atceltie maršruti no Tallinas joprojām ir pieejami ar "airBaltic" savienojumiem caur Rīgu, piebilda Zilberts.

Vienlaikus viņš minēja, ka "airBaltic" rūpīgi izvērtē pieprasījumu un iespējas, lai nodrošinātu pasažieriem pēc iespējas ērtākus savienojumus.

Šobrīd "airBaltic" neapsver pievienot papildu reisus vai biežākus lidojumus no Tallinas, taču šo iespēju lidsabiedrība apsvērs nākotnē, viņš sacīja.

LETA jau ziņoja, ka "Ryanair" pārtraukusi biļešu tirdzniecību un atcēlusi reisus no Tallinas uz sešiem galamērķiem šajā vasaras lidojumu sezonā, kas ir no aprīļa līdz oktobrim.

No aprīļa līdz oktobrim "Ryanair" lidmašīnas no Tallinas nelidos uz Billundu Dānijā, Bergamo, Trevīzo un Romu Itālijā, Pafu Kiprā un Vīni Austrijā.

"Ryanair" turpina reisus no Tallinas uz Barselonu, Berlīni, Dublinu, Londonas Stanstedas lidostu, Milānas Malpensas lidostu un Stokholmu.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Taču 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamas akcijas, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šīs konvertējamās akcijas tiks konvertētas parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Latvijā

Krievijas neatkarīgais medijs "Verstka" raisījis pamatīgu sašutuma vilni a/s “airBaltic”. Publikācijā minēts ka "airBaltic", iespējams, līdz pat 2024. gada martam iegādājās aviācijas degvielu no Krievijas uzņēmuma “Tatnefjtaviaservice", pārkāpjot Eiropas Savienības sankcijas. Turpretī “airBaltic” apgalvo, ka kopš pirmajiem mēnešiem pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tas nesadarbojas ar Krievijas degvielas piegādātājiem. Arī par sankciju ievērošanu atbildīgās Latvijas varas institūcijas norāda, ka nav faktu, kuri liecinātu, ka “airBaltic” pārkāpj sankcijas

Svarīgākais