Latvijā ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā bija 299,444 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2023.gadu ir pieaugums par 3,7%, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) apkopotie dati. Visvairāk ieņēmumu 2024.gadā azartspēļu kompānijas guvušas no interaktīvajām azartspēlēm - 153,911 miljonus eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2023.gadā. Inspekcijas priekšniece Signe Birne intervijā aģentūrai LETA norāda, ka interaktīvo azartspēļu apgrozījums veido jau vairāk nekā pusi no kopējā un šī tendence turpināsies.
Pašlaik politiķi un sabiedrība daudz runā par spēļu zālēm, bet faktiski azartspēlēs smaguma centrs ir pārvirzījies uz interneta vidi. Vai mēs ar valsts un pašvaldību lēmumiem neriskējam iekrist grāvī, sparīgi apkarojot to, ko redzam un varam aptaustīt, bet palaižot garām to, kur patiesībā notiek lielākā aktivitāte?
Es gribētu teikt, ka mums kā uzraugiem par to, kas notiek interaktīvajās azartspēlēs, ir pat vairāk informācijas un mēs tai vieglāk tiekam klāt nekā informācijai zemes azartspēlēs. Azartspēļu un izložu likuma jaunajos grozījumos, kas pašlaik atrodas Saeimas Budžeta komisijā, mēs faktiski prasības zemes azartspēlēm gribam "pievilkt" interaktīvo azartspēļu prasību līmenim. Es gribu teikt, ka interaktīvās azartspēles pašlaik ir stingrāk uzraudzītas, mēs uz riska izvērtējumu balstītajās pārbaudēs vai sūdzību pārbaudēs varam analizēt visu, kas mūs interesē, varam salīdzināt datus ar Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajām atskaitēm utt. Savukārt zemes azartspēlēs joprojām nav vienota spēlētāju reģistra. Joprojām spēlētāji var spēlēt ar skaidru naudu, un šajā jomā daudz ir atkarīgs no azartspēļu rīkotāju darbinieku godaprāta un operativitātes, kā viņi izseko līdzi naudas atmazgāšanas novēršanas prasību ievērošanai zālēs, jo azartspēlēs šīs prasības ir otras stingrākās aiz finanšu nozares.
Tas nenozīmē, ka inspekcija neseko azartspēļu zāļu finanšu plūsmai. Azartspēļu automātu finanšu rādītāji tiek iegūti attālināti no informācijas sistēmas, kurai visi azartspēļu automāti ir pieslēgti. Vienīgā atšķirība, ka iegūtie dati nav personalizēti, bet ir kopā par konkrētu azartspēļu vietu.
Tādēļ jaunajos likuma grozījumos ir noteikts, ka būs vienots spēlētāju reģistrs, spēlēt varēs tikai ar reģistrācijas kartītēm, lai līdzīgi kā interaktīvajās azartspēlēs mēs varētu redzēt, ko katrs cilvēks dara, ar kādām summām spēlē. Lai to varētu darīt pašlaik, faktiski katram spēlētājam aiz muguras kādam būtu jāstāv, kas fiziski nav iespējams.
Interaktīvo azartspēļu jomā vienmēr lielākā sāpe ir bijusi nelicencētās spēļu vietnes. Kāda situācija ir pašlaik?
Joprojām mēs darām visu to, ko sākām jau 2014.gadā. Mēs bloķējam šīs nelegālās vietnes. Vismaz reizi nedēļā, reizi desmit dienās mēs pieņemam lēmumus par bloķēšanu, kurus pēc tam sūtām elektronisko sakaru komersantiem un maksājumu iestādēm, lai tās apturētu maksājumus uz nelegālām vietnēm. Maksājumu iestādes vienu reizi gadā arī sūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par visiem tiem spēlētājiem, kuri ir mēģinājuši veikt maksājumus uz nelegālām vietnēm. Vienlaikus ir jāapzinās, ka mēs neesam Ziemeļkoreja, kur pilnībā var aizliegt piekļuvi kaut kam. Ir VPN, ir peldošās IP adreses un citi risinājumi, kā apiet aizliegumus, tādēļ pilnībā nobloķēt visu nav iespējams. Arī Eiropas vidējie rādītāji ir tādi, ka aptuveni 20% interaktīvo azartspēļu notiek nelicencētās vietnēs.
Kā ir pie mums?
Mums tie pašlaik ir 22-23%. Kādreiz šis rādītājs bija daudz lielāks - virs 30%, bet pamazām to izdodas mazināt.