Ja nevēlies Valentīndienā nošaut greizi, no šīm dāvanām būtu jāizvairās

© Roberts Blaubuks, t/c “Spice” arhīvs

Tuvojoties Valentīndienai, daudzi meklē veidus, kā paust savas jūtas mīļotajam cilvēkam. Pārdomāta dāvana var patiesi iepriecināt, bet ir arī tādi pārsteigumi, kurus liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprātāk nesaņemtu. Modes un dzīvesstila tirdzniecības centra “Spice” pasūtītajā aptaujā* noskaidrots, kuras dāvanas Valentīndienā tiek uzskatītas par vismazāk vēlamām.

Katrs ceturtais (26%) atzina, ka būtu vīlies, saņemot mīksto rotaļlietu, savukārt nevēlamo dāvanu saraksta otrajā vietā ierindojas humoristiskas jeb joku dāvanas, kas ne vienmēr saskan ar Valentīndienas romantisko noskaņu.

Dāvanu ar humora dzirksti nevēlētos saņemt katrs septītais jeb 15 % aptaujāto. Zīmīgi, ka sievietēm (20%) šāds “pārsteigums” raisītu negatīvas emocijas vairāk nekā vīriešiem (9%).

Ja apsverat dāvināt naudu vai praktiskas sadzīves preces - riskējiet, jo šīs dāvanas kā nevēlamas atzīmējuši vidēji 6 - 8 % respondentu. Arī šķietami klišejiskā konfekšu kārba sirds formā nav tā sliktākā izvēle - to nevēlētos saņemt vien 6% aptaujāto. Visdrošākā izvēle noteikti būs dāvanu karte - to nevēlētos saņemt vien 2%.

Lielākā daļa respondentu - 36% - nav atzīmējuši konkrētu dāvanu kā nevēlamu, kas liecina, ka vairumam cilvēku nav izteiktu iebildumu pret saņemtajām dāvanām un galvenais ir uzmanības un mīlestības apliecinājums. Aptaujas dati rāda arī kādu interesantu tendenci - sākot no 40 gadu vecuma, šis jautājums - ko es negribētu saņemt dāvanā Valentīndienā? - kļūst arvien maznozīmīgāks.

Tirdzniecības centrs “Spice” aicina laikus plānot pirkumus un izvēlēties personalizētus un jēgpilnus pārsteigumus, kas patiesi iepriecinās mīļoto cilvēku.

Latvijā

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

Svarīgākais