Kurzemē vienlaikus trīs Valsts policijas iecirkņi – Kuldīga, Talsi un Ventspils – paliek bez priekšniekiem.
Visos gadījumos noteicošais apstāklis ir darba tirgū konkurētnespējīgais atalgojums. Kuldīgas iecirkņa vadītājs Gints Mežiņš pārkvalificējas par prokuroru ar divas reizes lielāku algu. Ventspils iecirkņa vadītājs Didzis Vilemsons pagaidām nepublisko savu jauno darbavietu. Savukārt Talsu iecirkņa vadītāja Ligita Boginska dodas izdienas pensijā.
Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis nekādu traģēdiju notiekošajā nesaskata, ironizējot: «Pilni kapi ir ar neaizvietojamajiem.» Kuldīgā jau ir iecelts vietas izpildītājs, Talsos un Ventspilī aizvietotāji vēl nav nosaukti, bet tuvākajā laikā to izdarīs.
Tomēr priekšnieku aiziešana gandrīz vienlaikus ir apstiprinājums salīdzinoši jaunai tendencei – darbu policijā pamet arī vadošie darbinieki. Problēma ir apstāklī, ka iecirkņa priekšniekam atbildība ir pietiekami liela, papīru darbu daudz, bet atalgojums vien latus 30 lielāks nekā iecirkņa nodaļas vadītājam. Nodaļas vadītājs saņem tikai 30 latus vairāk nekā vecākais inspektors. Algām šļūkājot ap 400 latiem, vilinājums doties strādāt uz prokuratūru, apsardzes biznesu vai braukt uz ārzemēm pārņem arī pieredzējušos policijas darbiniekus. Ceturto iespēju, kā saglābt privātās finanses, piedāvā pati valsts, proti, izdienas pensiju. Talsu iecirkņa priekšniecei Ligitai Boginskai ir tikai 51 gads. Taču pašlaik viņa izjūt to pašu spiedienu, ko citās iestādēs strādājošie. «Turpinot strādāt un samazinoties algai, samazinās arī mana nākotnes pensija. Bet Iekšlietu ministrijai es neko nevaru pārmest – tāda situācija ir visā valstī.»
Talsu iecirknī vairāki darbinieki dodas izdienas pensijā (59., 60. gadā dzimušie), savukārt viens aizgājis, jo ar tagadējo policista algu vairs nespēj nomaksāt dzīvokļa kredītu, ko ģimene pirms dažiem gadiem paņēmusi.
Kuldīgas Kriminālpolicijas priekšniece Inga Spēkaine stāsta, ka viņas iecirknī pieredzējušo kadru mainība nav liela, taču jaunie policisti gan pēc pieciem obligāti nostrādātajiem gadiem uzreiz meklē kādu ienesīgāku darbu. Turklāt aiziet tieši vīrieši. No izmeklēšanas vai papīru rakstīšanas viedokļa tam nebūtu nozīmes, taču, kad jāķeras pie noziedznieku aizturēšanas, pakaļdzīšanās, vīriešu trūkums esot ļoti jūtams. «Sievietēm to darīt ir gan psiholoģiski, gan fiziski grūtāk.» Vispārējo policijas darba kreņķu jūrā vienīgais mierinājums esot, ka arī noziedznieki pašlaik pārkvalificējas vai emigrē. Pirms pāris gadiem Kuldīgā reģistrēja augstu kvalifikāciju prasošus noziegumus, tika aplaupītas banku filiāles un bankomāti, bet tagad noziegumu struktūra esot mainījusies – izplatītākie ir miesas bojājumu nodarīšana dzērumā un zādzības, kas vērstas uz iztikas iegūšanu. Piemēram, nozog metāla izstrādājumus, nodod lūžņos un pērk maizi un putraimus.
Cīņai ar noziedzību Kurzemes reģiona pārvaldē trūkst 75 cilvēku. Maijā atvaļinājušies septiņi. Visvairāk vakanču ir Ventspils iecirknī, un no 27. maija aiziet arī tā priekšnieks Didzis Vilemsons. Pēc 15 nostrādātiem gadiem pametot darbu policijā, viņš min, ka iemesls nav tikai par 60% samazinātais atalgojums. Reģionālā reforma policijā radījusi nevajadzīgu sadrumstalotību, iecirkņu vadības iespējas kaut ko ietekmēt esot minimālas. Kuldīgas kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Spēkaine spriež: «Ar vadošajiem amatiem ir tā: neviens negrib tādu atbildību par tādu naudu.» Arī viņa pati, paliekot vakantam iecirkņa priekšnieka amatam, par to nav izrādījusi nekādu interesi.
Valsts policijā kopumā pašlaik reģistrētas 675 vakances. To skaits varētu dzēsties pēc pašlaik notiekošā funkciju audita, un, kā Neatkarīgā jau rakstīja, uz likvidēto darbavietu rēķina nākamgad varētu celt algas. Valsts policijas priekšnieks Artis Velšs atzīst: «Stabilitātes trūkums, atalgojuma līmenis ietekmē personālu un tā motivāciju turpināt dienestu.