Briškens: Darbam "airBaltic" padomē piekrituši divi potenciālie kandidāti
Darbam Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomē līdz šim ir saņemta piekrišana no diviem potenciālajiem kandidātiem, ceturtdien raidījumā "Spried ar Delfi" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Viņš minēja, ka uz jaunajiem "airBaltic" potenciālajiem padomes locekļiem viņš raugās kā uz "darītājiem", nevis "vēstuļu rakstītājiem" un "čīkstētājiem".
Jautāts, vai visi padomes locekļi ir izvēlēti, viņš atbildēja apstiprinoši, vienlaikus gan piebilstot, ka ne pilnā apmērā. "Sarunas vēl notiek, bet Satiksmes ministrija (SM) nākamnedēļ būs spējīga piedāvāt spēcīgu jaunās padomes sastāvu," sacīja Briškens, piebilstot, ka oficiāls apstiprinājums par piekrišanu strādāt aviokompānijas padomē līdz šim ir saņemts no diviem cilvēkiem.
Savukārt uz jautājumu, vai šie cilvēki ir atrasti ministrijas iekšējā resorā, ministrs sacīja, ka tie visi ir ārēji profesionāļi, kuri atbilst ministrijas noteiktajām nepieciešamajām aviācijas un finanšu lietpratības kompetencēm.
Ministrs minēja, ka SM vēlējās, lai padomē tiktu pārstāvēti arī starptautiski speciālisti, līdz ar to vismaz viens no SM uzrunātajiem kandidātiem nav no Latvijas. "Uzrunāti tika vairāki, bet viens, kurš ir devis piekrišanu, nav no Latvijas," piebilda Briškens.
"SM kā akcionārs vēlas, lai zināšanu asimetrija starp valdi un padomi nebūtu tik liela, jo pie galda jābūt cilvēkiem, kuri var runāt vienā valodā, vienā izpratnes līmenī, kā arī jāsaprot, kurā brīdī padomei ir jāiestājas stingrākā pozīcijā vai ir nepieciešamas kādas korekcijas uzņemtajam kursam," piebilda ministrs.
LETA jau ziņoja, ka šogad 20.janvārī tika panākta vienošanās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu līdz otrdienas, 11.februāra, akcionāru sapulcei ar līdzšinējo "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku, kā arī padomes locekļiem Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu.
SM valsts sekretārs Andulis Židkovs aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka attiecībā uz padomes locekli un kompānijas mazākuma akcionāru Larsu Tusēnu spēkā ir cits regulējums - akcionāru līgums. "Viņš [Tusēns] saglabā savu vietu padomē neatkarīgi no valsts nominētām personām. Viņam šī vieta padomē ir garantēta kā šī brīža akcionāram," viņš papildināja.
Židkovs arī norādīja, ka "airBaltic" padomei esošajā situācijā bija nepieciešamas citas kompetences, piemēram, tehniskā kompetence, kā arī starptautiskās aviācijas nozares un finanšu tirgus kompetenci.
Tāpat ziņots, ka 29.janvārī tika panākta vienošanās starp SM, "airBaltic" un "Lufthansa Group", kas paredz "Lufthansa" grupas investīcijas "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību, kā arī investoram tiks nodrošināta vieta "airBaltic" padomē. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Tāpat šajā valdības sēdē tika nolemts, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši "Firmas.lv" datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Līdz paredzamo izmaiņu reģistrēšanai Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.