Lielās pilsētas prasa skaidrību par jauno skolotāju darba samaksas finansēšanas modeli

© pixabay.com

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) atbalsta jaunā skolotāju darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu izglītības iestādēs no 1.septembra, tomēr, lai ļautu pašvaldībām un skolām pienācīgi sagatavoties izmaiņām, pēc iespējas ātrāk ir jāseko lēmumam par modeļa ieviešanu un tam pieejamo finansējumu, aģentūrai LETA pauda LLPA.

Lēmums par jauno skolotāja darba samaksas finansēšanas modeli jāpieņem tuvākajā laikā, jo gada sākumā pašvaldības sagatavo un apstiprina nākamā gada budžetu, norāda asociācija. Tā uzsver, ka, laicīgi pieņemot lēmumu par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu, pašvaldības budžetu veidošanas procesā varēs rēķināties ar izmaksām, kas izriet no jaunā finansēšanas modeļa.

LLPA aicina valdību nekavēties ar lēmumu un rast finansējumu "Programma skolā" ieviešanai - izmaiņām, kas nozarei esot nepieciešamas jau ilgstoši.

"Ar jauno finansēšanas modeli tiks risināti izglītības kvalitātes jautājumi, kā arī tiks nodrošināta taisnīgāka darba samaksa pedagogiem visā Latvijā," norāda LLPA izpilddirektors Normunds Audzišs. Viņš uzskata, ka tas ir svarīgi visiem izglītības procesā dalībniekiem - no skolēna un viņa vecākiem līdz skolotājam un skolas vadītājam, kā arī LLPA biedriem.

LLPA atzīmē, ka jau 19 pašvaldības ir sakārtojušas skolu tīklu savā teritorijā, tādējādi radot priekšnoteikumu veiksmīgai "Programma skola" ieviešanai, savukārt 11 pašvaldības veic noslēdzošos darbus ceļā uz sakārtotu skolu tīklu.

Nākamnedēļ, 12.februārī, LLPA biedru kopsapulcē, piedaloties izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), paredzēts pārrunāt modeļa "Programma skolā" finansējumu un īstenošanas kārtību.

LLPA dibināta 2001.gada 23.augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas valstspilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī Valmieras, Jēkabpils un Ogres novada pašvaldības.

Latvijā

Sabiedrībā aug neziņa par to, kādēļ kara apstākļos valdība nespēj pieņemt izšķirīgus lēmumus kaut vai par tēriņu samazināšanu. Tā vietā, lai lemtu par vairāku valsts pārvaldes struktūru, daudzu pārvaldes funkciju un līdz ar to arī darba vietu likvidēšanu, valdība lemj izveidot darba grupu birokrātijas mazināšanai. Kas traucē valdībai pieņemt radikālus lēmumus, atbilstošus jaunajiem pasaules kārtības  izaicinājumiem?

Svarīgākais