VDD dara bažīgu Latvijas iedzīvotāju biežā ceļošana uz Krieviju

Neraugoties uz Latvijas iestāžu regulāriem aicinājumiem iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju, pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu braucienu skaits uz agresorvalsti ir gandrīz dubultojies, secināts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Dienests uzsver, ka viens no Krievijas specdienestu prioritārajiem vervēšanas mērķiem joprojām ir personas ar piekļuvi aizsargājamai informācijai. VDD konstatējis, ka daļa Latvijas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu arvien nepietiekami novērtē augstos riskus, ko rada kontakti ar ārvalstniekiem, sevišķi uzturoties Krievijā vai tās sabiedrotajās valstīs.

Kā ērtus vervēšanas mērķus paši sevi Krievijas specdienestiem pasniedza Latvijas valstspiederīgie, kuri apmeklēja Krieviju, vērtē VDD. Neraugoties uz VDD un Ārlietu ministrijas atkārtotiem aicinājumiem uz Krieviju neceļot, katru mēnesi vidēji teju 2000 Latvijas iedzīvotāju devušies braucienos uz Krieviju. Salīdzinoši 2023.gadā ik mēnesi tika fiksēti vidēji 1000 Latvijas iedzīvotāju ceļošanas gadījumi uz Krieviju.

Šie Latvijas valstspiederīgie pakļāva sevi augstiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem, uzsver VDD.

Ceļotāju uz Krieviju skaita pieaugums lielā mērā skaidrojams ar Krievijas izvērstā kara ieilgšanu, proti, Latvijas valstspiederīgie, kuriem agresorvalstī dzīvo radinieki, pieder īpašums vai jākārto formalitātes, vairs ilgāk nav varējuši vai nav vēlējušies braucienus uz Krieviju atlikt, secināts pārskatā. Turklāt daļā sabiedrības vērojams pieradums pie kara Ukrainā un modrības zudums attiecībā uz Krievijas radītajiem riskiem.

VDD pārskatā vērsis uzmanību, ka Krievijas specdienesti agresīvi izmanto iespēju vervēt ārvalstniekus savā teritorijā, kur tie bauda plašu rīcības brīvību un var neraizēties par Rietumvalstu pretizlūkošanas dienestu potenciālu iejaukšanos.

Iedzīvotāju grupas, kuras Krievijas specdienesti ir īpaši ieinteresēti savervēt ir, piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās nodarbinātie, personas, kuru nodarbošanās ļauj piekļūt informācijai par Latvijas armijas un NATO sabiedroto spēku operācijām, objektiem, personālu, loģistiku vai rīcības plāniem.

Tāpat Krieviju interesē personas, kuras dienējušas PSRS bruņotajos spēkos, Latvijas iedzīvotāji, kuru intereses un saiknes Krievijā ļauj izdarīt uz tiem spiedienu, kā arī iedzīvotāji, kuri iesaistīti atbalsta sniegšanā Ukrainai.

Minēto grupu pārstāvji, īpaši ar valsts pārvaldi saistītas personas, nedrīkstētu apmeklēt agresorvalsti, uzsver VDD, atgādinot, ka Latvijas institūcijām ir ierobežotas iespējas palīdzēt Krievijā grūtībās nonākušiem Latvijas valstspiederīgajiem.

VDD atzīmē, ka Krievijas Federālais drošības dienests aizvadītajā gadā turpināja iesaistīties migrācijas kontroles pasākumos robežkontroles punktos gan uz Latvijas un Krievijas robežas, gan citviet Krievijas teritorijā, piemēram, lielākajās Krievijas lidostās. Padziļinātām pārbaudēm un intervijām tika pakļauti arī Latvijas iedzīvotāji un viņu privātie datu nesēji. Kā liecina VDD iegūtā informācija, šo darbību mērķis bija apzināt vervēšanai piemērotas personas. Specdienestu amatpersonas Latvijas valstspiederīgajiem uzdodot profilējošus jautājumus, lai noskaidrotu piekļuves iespējas noderīgai informācijai, kā arī gatavību sadarboties, piemēram, finansiālu vai ideoloģisku apsvērumu dēļ.

Savukārt kaitniecisku darbību īstenošanai Krievijas specdienesti pērn visbiežāk tieši vai pastarpināti vervējuši Latvijas iedzīvotājus, kuri ir ieinteresēti vieglā peļņā, proti, jauniešus - bezdarbniekus, studentus, personas ar kriminālu pagātni, kā arī prokremliski orientētas maznodrošinātas personas. Šādas personas parasti nav tikušas īpaši apmācītas, jo no tām sagaidīta zemas sarežģītības pakāpes uzdevumu izpilde.

VDD pārskatā analizējis arī Baltkrievijas specdienestu darbības. Šie dienesti aizvadītajā gadā turpināja pret Latviju strādāt primāri no savas valsts teritorijas.

Latvijas iedzīvotāju regulārie braucieni uz šo riska valsti, neraugoties uz VDD un Ārlietu ministrijas brīdinājumiem, nodrošinājuši Baltkrievijas specdienestiem plašu personu loku izlūkziņu iegūšanai un vervēšanai. Pērn Latvijas atbildīgie dienesti ik mēnesi vidēji fiksēja tuvu 5000 Latvijas iedzīvotāju ceļošanas gadījumu uz Baltkrieviju. Apmeklējumu skaitu veicināja Baltkrievijas ieviestais bezvīzu režīms.

Baltkrievijas specdienesti 2024.gadā turpināja agresīvi izmantot iespēju vervēt ārvalstniekus savā teritorijā, uzsver VDD, atgādinot, ka Baltkrievijā pērn tika aizturēti vairāki Latvijas valstspiederīgie, kuri bija ieceļojuši šīs Latvijai nedraudzīgās valsts teritorijā. Baltkrievijas spēka struktūras aizturētajiem inkriminēja dažādus noziedzīgus nodarījumus un izmantoja iespēju personas padziļināti izvaicāt arī par norisēm Latvijā.

Daļa no aizturētajām personām apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu bija iesaistījušās Baltkrievijas propagandas pasākumos, proti, sniedza Baltkrieviju slavinošas un Latviju noniecinošas intervijas Aleksandra Lukašenko kontrolē esošos televīzijas kanālos.

Līdzīgi kā Krievijas specdienesti, arī Baltkrievijas specdienesti pērn bija ieinteresēti iegūt izlūkziņas par kritisko un militāro infrastruktūru, kā arī citu publiski nepieejamu stratēģiskas nozīmes informāciju. VDD skatījumā, Baltkrievijas politiskā režīma centieni palielināt bruņoto spēku mobilizācijas un kaujas gatavību vērtējami kā apdraudējums Latvijai, īpaši reģionālās drošības un NATO austrumu flanga kontekstā.

Baltkrievijas specdienestu viens no galvenajiem uzdevumiem, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2024.gadā saglabājās nodrošināt Lukašenko režīmu ar politiska un ekonomiska rakstura informāciju, kā arī apspiest opozicionārus strāvojumus Baltkrievijas sabiedrībā, norāda VDD. Šī iemesla dēļ Baltkrievijas specdienestiem joprojām bija svarīgas ziņas arī par baltkrievu diasporu Latvijā, tostarp patvērumu radušajiem Lukašenko politiskajiem opozicionāriem un tiem pietuvinātām personām.

Baltkrievijas Valsts drošības komiteja īstenojusi pasākumus, lai radītu dezinformāciju, kas izmantojama Latvijas diskreditācijai un Baltkrievijas propagandas naratīvu uzturēšanai iekšējā auditorijā. Piemēram, Baltkrievija turpināja pret Latviju vērst mākslīgi radītu nelegālo migrāciju, vienlaikus publiskajā vidē izplatot dezinformāciju par Latvijas valsts institūciju amatpersonu it kā īstenotu vardarbību un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret "bēgļiem", vēsta VDD.

Savukārt Baltkrievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde atbilstoši savai kompetencei turpinājusi apgādāt Lukašenko režīmu ar militārām izlūkziņām, tostarp par ārvalstu kritisko un militāro infrastruktūru.

Baltkrievijas specdienesti pērn turpināja sadarboties ar Krievijas specdienestiem un iegūt informāciju arī Krievijas izlūkošanas vajadzību apmierināšanai, atzīmē VDD.