ASV mācītāja Harolda Kempinga pareģojumu, ka 21. maijā pasaule ies bojā, Latvijā pārsvarā uztvēra ar neticīgu un zobgalīgu smīnu. Skepse saglabājās līdz pat naktij no sestdienas uz svētdienu, kad pār Latviju pārlaidās milzīgs, spožs, nenosakāmas izcelsmes objekts, kas, pēc aculiecienieku sacītā, nakti pārvērta dienā.
«Sēdējām dārzā ar draugiem, kad pēkšņi ieraudzījām to spožo gaismu. Likās, ka tas ir meteorīts, kas tūliņ ietrieksies zemē, un mēs visi nomirsim,» pārdzīvoto atceras Aivars no Rēzeknes.
Interneta komentāros, stāstot par notikušo, daži nekautrējas atzīt, ka no neizskaidrojamās parādības ļoti nobijās arī tie, kuri par H. Kempinga paziņojumiem neko nebija dzirdējuši.
Satraukta nakts no sestdienas uz svētdienu bija arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), kam laikā no pulksten 2.40 līdz 3 naktī zvanījuši četri cilvēki un stāstījuši par nezināmām zaļām gaismām un lidojošiem objektiem. «Parasti zvana viens cilvēks, kas kaut ko ir redzējis, bet tik daudz cilvēku mums vēl nav sūdzējušies, turklāt tie zvani ir tikai Rīgas reģionā,» saka VUGD pārstāve Inga Vetere.
Kā izrādās, lidojošais objekts, ko daudzi noturēja par meteorītu, NLO vai Dieva dusmām, nav nedz indīgs, nedz bīstams, nedz saistīts ar reklāmas trikiem. Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pārstāvis Ilgonis Vilks atklāj, ka spožais objekts bija bolīds – neliels ķermenis, kas no kosmosa ielidojis Zemes atmosfērā un šeit sadedzis. «Tas nav indīgs, un, tā kā neviens nav ziņojis par kritušiem meteorītiem, iespējams, ka tas sadedzis,» saka I. Vilks. Speciālists secinājis, ka lidojošais objekts varētu būt dažus kilogramus vai dažus desmitus kilogramu smags. Ielidojot Zemes atmosfērā ar ātrumu no 11 līdz 72 kilometriem stundā, tas sāk strauji bremzēt un rada gaisa triecienvilni, kas sakarst. No virsmas iztvaikojušās gāzes un atmosfēras gāzes intensīvi spīd, radot uguns lodi. Skaņa norāda uz to, ka debess ķermenis ielidojis atmosfērā visai zemu, varbūt pat līdz 10 kilometru augstumam. Daudzviet Latvijā dzirdēti dobji blīkšķi un sprādzieni, kas ļauj secināt, ka bolīds ir sadedzis. Visā pasaulē tik spožus bolīdus novēro vairākas reizes gadā, taču Latvijā šāda parādība pēdējos gados nav fiksēta.