Nila Ušakova atveseļošanās būs ilga
Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) nokļūšana slimnīcā kritiskā stāvoklī pēc piedalīšanās maratonā nopietni satraukusi sabiedrību. Lai arī mērs atrodas medikamentu izraisītā miegā, ārsti viņa stāvokli vērtē kā stabilu.
Gan mediķi, gan mēra preses pārstāvji noliedz, ka viņam būtu bijusi koma, taču nenoliedz, ka situācija ir nopietna un ārstēšanās nebūs ātra.
Šogad maratona laikā un pēc skriešanas sacensībām uz slimnīcu ar ātro palīdzību nogādāti 15 cilvēki, viņi gan guvuši vairāk traumas un sastiepumus, nevis sirds traucējumus vai karstuma dūrienu. «Lai arī maratons ir ļoti nopietna slodze cilvēka organismam, nebūtu pareizi visiem tagad prasīt ārsta atļaujas, cilvēkam pašam ir jāatbild par savu veselības stāvokli,» sarunā ar Neatkarīgo saka sporta ārsts Pāvels Mustafins.
Īsi pirms finiša taisnes svētdien Rīgas maratonā Rīgas mēram Nilam Ušakovam kļuva slikti. Aculiecinieki stāsta, ka viņš apstājies apmēram 100 metru pirms finiša (mērs piedalījās pusmaratonā, tas ir – 21 km), nedaudz pagājis uz priekšu un saļimis. Pirmo palīdzību viņam snieguši cilvēki, kuri bijuši turpat netālu, un divas ātrās palīdzības ārstu brigādes, viena no tām N. Ušakovu nogādāja slimnīcā.
Portāls nra.lv vēstīja, ka mērs ievietots Stradiņa slimnīcas reanimācijas nodaļā, viņš nogādāts slimnīcā bezsamaņā un bijis komā. Tomēr pirmdien speciāli sasauktā preses konferencē Stradiņa slimnīcā intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītājs Pēteris Ošs stāstīja, ka mēra veselības stāvoklis ir nopietns, bet stabils. Ārsts atzina, ka smadzeņu bojājumi mēram nav konstatēti, bet viņš tiek turēts miega stāvoklī, lai efektīvāk varētu viņu ārstēt un arī attīrīt organismu no vielām, kuras skābekļa trūkuma dēļ sakrājušās organismā. Ārstēšanās esot sarežģīta, jo līdz ar karstuma dūrienu skrējiena dēļ viņam bijusi arī pamatīga fiziska pārslodze. Mediķi neprognozē, cik ilgi mērs veseļosies, taču tas nebūs ātri.
Maratona laikā uz slimnīcu kopumā nogādāti 15 cilvēki, lai veiktu kādu papildu izmeklējumu, – galvenokārt gan tie bija muskuļu vai cīpslas sastiepumi, vai arī lai mazinātu siltā laika ietekmi pēc slodzes, Neatkarīgajai sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta speciāliste Ilze Bukša. Lielākā daļa no viņiem uzreiz pēc palīdzības sniegšanas slimnīcā palaisti mājās. Slimnīcā palikuši tikai trīs cilvēki. NMP dienesta mediķu teltī bija iegriezušies 107 cilvēki, tomēr viņiem nebija nopietnu veselības problēmu.
Sporta ārsts Pāvels Mustafins skaidro, ka būtiski, kāda ir gaisa temperatūra, kad cilvēki skrien maratonu, jo organisms pavisam citādi reaģē pie plus 12 grādiem un citādi pie plus 20 ar karstu sauli. Vēlams, lai maratoni sāktos agrāk no rīta un starts būtu pielāgots nevis tam, cikos cilvēkiem ērtāk atbraukt, bet tam, lai karstā saule nebūtu traucēklis. Saules un skriešanas radītā pārkaršana visvairāk ietekmē sirds un asinsvadu sistēmas darbību un īpaši iespaido cilvēkus, kuriem ir kādas veselības problēmas. «Tiem, kuri nopietni gatavojas maratoniem, lai arī jūtas veseli, tomēr ir jāpārbauda veselība,» uzskata ārsts. Veselības problēmas ne vienmēr ir šķērslis dalībai maratonos, jo ir zināmi gadījumi, kad cilvēki skrien pēc nopietnām sirds operācijām, tomēr tad ir jāskrien citādi, jāizmanto cita skriešanas tehnika – vajag ievērot nosacījumus, kas attiecas uz tempu, slodzi. P. Mustafins skaidro, ka skrienot cilvēks izlieto visus glikozes krājumus savā organismā, otrkārt, svīstot cilvēks zaudē minerālvielas – nātriju, kāliju, magniju, turklāt organismā mainās šo vielu attiecības. Lielas fiziskas slodzes dēļ mainās asins sastāvs, tās kļūst biezākas. Elpošanas sistēmu vispārējā gadījumā tas neietekmē (izņemot, ja cilvēkam ir astma vai citas hroniskas elpceļu slimības), bet asins sastāva izmaiņu dēļ var attīstīties tūska.
Tomēr sporta ārsts nevēlas izklausīties pesimistisks un norāda: cilvēkiem, kuri ir sākuši skriet, tas noteikti ir jāturpina arī tad, ja pēc maratona jūtas saguruši un spēkus izsmēluši, jo tieši fiziskās aktivitātes ir veselības pamatā. «Jārēķinās ar slodzi, jāapzinās riski.