Jūrmalai būs sadraudzības pilsēta Gruzijā

Pagājušajā nedēļā, 19. maijā, Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadraudzības līgumu ar Gruzijas pilsētu Chaltubo par sadarbību kultūrā un sportā, tūrismā, vides aizsardzībā un vēsturiskā mantojuma jautājumos.

Sadraudzības līgumu parakstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis un Chaltubo domes priekšsēdētājs Mamuka Sagareišvili.

„Chaltubo ir vēsturisks kūrorts ar bagātiem dziednieciskiem resursiem un zinātnisku bāzi. Jūrmalas sadraudzība ar šo pilsētu varētu tikt īstenota gan pieredzes apmaiņā rehabilitācijas, tūrisma jomā, kā arī kultūrā un sportā. Ņemot vērā Gruzijas attīstības tempus, mūsu sadraudzībai ir liels potenciāls,” atzīst Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis.

Jūrmalas pilsētas domes delegācija priekšsēdētāja vietnieka ekonomikas un attīstības jautājumos Māra Dzenīša vadībā, atrodoties vizītē Gruzijā, 17.–20. maijā tikās ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Gruzijā Andri Vilcānu, bijušo Latvijas Republikas Goda konsuli un Latviešu biedrības Gruzijā vadītāju Regīnu Jakobidzi, kā arī ar Rustavi pilsētas mēru un viņa vietnieku un piedalījās konferencē par kūrorta un tūrisma attīstības jautājumiem Chaltubo.

Līdz ar šī līguma noslēgšanu Chaltubo kļūst par divpadsmito Jūrmalas sadraudzības pilsētu. Jūrmalas sadraudzības pilsētas ir Anādija (Portugālē), Eskilstūna (Zviedrijā), Jakobštate – Pietarsāri (Somijā), Jevle (Zviedrijā), Kabūra (Francijā), Kazaņa (Tatarstānā), Maskavas Dienvidrietumu apgabals un Sanktpēterburgas Admiralitātes apgabals (Krievijā), Palanga (Lietuvā), Pērnava (Igaunijā), Teračīna Itālijā) un Chaltubo (Gruzijā).

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais