Vasaras vidū Saeima pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz 2025. gadā katram īpašumam aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.
Fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem, nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā. Līdz ar to nav pamata nekustamā īpašuma nodokļa vai citu maksājumu, kas tiek rēķināti no kadastrālās vērtības, kāpumam. To savulaik “Neatkarīgajai” apstiprināja divās ministrijās.
Tagad ir pienācis laiks, kad vasarā pieņemtās izmaiņas sāk redzēt dzīvē. Kā jau gaidīts, ne viss ir sanācis kā iecerēts, jo pašvaldības nesaprot, kura vērtība īsti ir jāņem par pamatu, lai aprēķinātu nekustamā īpašuma nodokli. TV3 Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV) atzīst: “Šeit tagad mums ir mājasdarbs - vēl runāt arī ar pašvaldībām. Ja pašvaldības spēj administrēt tehniski šos atsevišķos gadījumus, nu tad varētu, iespējams, arī izvēlēties šo… Te ir divi modeļi”.
Uz iebildi, vai nav “ievārīta putra” ar divām vērtībām, ar šādām situācijām, kuras tagad kaut kā jāmēģina risināt un joprojām ir pārejas periods, līdz atkal būs kaut kādas izmaiņas vēl pēc kaut kāda laika, viņa saka: “Kā es minēju, ir ļoti ilgstoši neatsaldētas, noturētas kadastrālās vērtības. Protams, bija skaidrs, ka tajā brīdī, kad mēs viņas gribēsim aktualizēt, tās radīs daudzas neskaidrības.”