Pērn pieaudzis zem Latvijas karoga reģistrēto atpūtas kuģu skaits

© Ģirts Ozoliņš/MN

Pagājušajā gadā pieaudzis Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēto atpūtas kuģu skaits, aģentūru LETA informēja Latvijas Jūras administrācijas pārstāvji.

Gada laikā no jauna reģistrēta 61 buru jahta un septiņi motorizēti atpūtas kuģi, bet no reģistra izslēgtas septiņas buru jahtas un seši motorizēti atpūtas kuģi. Kopējais zem Latvijas karoga reģistrēto jahtu skaits pieaudzis līdz 777.

Pērn Kuģu reģistrā no jauna reģistrēti 12 kuģi, astoņi no tiem ir SOLAS konvencijas kuģi, kas ir starptautiskā kuģošanā iesaistītie kuģi ar bruto tonnāžu virs 500 bruto reģistra tonnām. No reģistra izslēgts 21 kuģis, 10 no tiem SOLAS konvencijas kuģi. SOLAS kuģu skaits Kuģu reģistrā ir 48, no tiem 46 kravas kuģi un divi pasažieru/ro-ro tipa kuģi.

Pavisam zem Latvijas karoga reģistrēti 335 kuģi, tostarp kravas kuģi, pasažieru kuģi, zvejas kuģi, dienesta kuģi, velkoņi, ledlauži, palīgflote.

Pagājušajā gadā no jauna reģistrētas 10 zvejas laivas, bet piecas zvejas laivas izslēgtas. Kopējas zvejas laivu skaits reģistrā ir 619.

Latvijā

Vai ir pamats sākt rakņāties pa ārlietu ministres Baibas Bražes pagātni; cik daudz zinām par Izraēlas – Palestīnas jautājumu; vai mūsu valstij ir jācenšas savus pilsoņus iekļaut sankciju sarakstos, kādēļ ir pamats atgādināt par Pētera Avena tuvību ar Kremļa galmu, kādēļ tauta balso par “Vienotību” un kur slēpjas mūsu talantīgā jaunā paaudze – saruna ar atjaunotās neatkarīgās Latvijas ārlietu resora vadošo darbinieku, ārlietu ministres Baibas Bražes līdzgaitnieku, bijušo diplomātu, uzņēmēju Aivaru Markotu.  

Svarīgākais