Ordeņus ārvalstniekiem piešķir ar ministra svētību

Tuvākajās divās trīs nedēļās kļūs skaidrs, vai vakar Ordeņu kapituls ir pieņēmis lēmumu par Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršanu arī Jaunā viļņa rīkotājiem. Pagaidām to nav iespējams uzzināt, jo atbilstoši Valsts apbalvojumu likumam par Ordeņu kapitulu tā sēdes ir slēgtas un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams.

Tos publiskos reizē ar pilnu apbalvojamo sarakstu oficiālajā laikrakstā.

Diskusijas par ordeņu piešķiršanu sākās ar publiskoto faktu, ka bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis rosinājis Ordeņu kapitulu piešķirt valsts augstāko apbalvojumu Jaunā viļņa rīkotājiem. Viņu vidū ir pasākuma rīkotāju vadītājs Aleksandrs Šenkmans un konkursa komisijas līdzpriekšsēdētājs komponists Igors Krutojs.

Pēc kūrortpilsētas bijušā mēra ieskatiem, konkurss Jūrmalā noticis daudzus gadus, taču valsts nekādā veidā tā rīkotājiem nav pateikusies, tāpēc šā augstā apbalvojuma piešķiršana būtu īsti laikā. Jūrmalas domes vārdā rakstītajā apbalvošanas ierosinājumā teikts, ka Jaunais vilnis Latvijas un Jūrmalas vārdu popularizējis pasaulē, ka miljoniem cilvēku tas kļuvis par noteiktu vērtību, ka tas ir atbalsts jauniem muzikāliem talantiem un ir stiprinājis attiecības starp Latviju un Eiropas, NVS, Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Lai ārvalstu pilsoņi saņemtu valsts apbalvojumus, nepieciešama Ārlietu ministrijas (ĀM) piekrišana. Tā trīs mēnešu laikā veic nepieciešamās darbības, lai saņemtu ārvalstnieka apbalvošanai ar valsts apbalvojumu nepieciešamo atļauju no kompetentajām ārvalstu institūcijām. To, vai vispār ir bijis un kāds lēmums ir pieņemts saistībā ar Jaunā viļņa organizatoru izvirzīšanu godpilnajam apbalvojumam, nav iespējams uzzināt, jo visa informācija ir ierobežotas pieejamības, līdz ar to tā nav komentējama, Neatkarīgā uzzināja ĀM.

Augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni – piešķir par nopelniem tēvijas labā, kas var izpausties valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā darbā. Ar ordeni var apbalvot arī obligātā dienesta karavīrus un citu valstu pilsoņus. Par nopelniem uzskatāma ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, kā arī atsevišķi izcili darbi Latvijas neatkarības atjaunošanas vai valsts tālākās nostiprināšanas un veidošanas laikā.

Triju Zvaigžņu ordeņus paredzēts piešķirt uz valsts 91. jubileju.

***

VIEDOKĻI

Raimonds PAULS, Jaunā viļņa konkursa žūrijas komisijas līdzpriekšsēdētājs, komponists:

– Negribu nostāties neviena pusē, jo ir Ordeņu kapituls, kuram arī jālemj, piešķirt vai nepiešķirt ordeņus. Kas attiecas par Jauno vilni, apmēram puse iedzīvotāju ir par un apmēram puse ir pret to kā pasākumu vispār. Izbīdīt uz ordeņu piešķiršanu var jebkurš ikvienu personu. Iepriekš esmu vairākkārt teicis, ka ordeņus pie mums dala pa labi un pa kreisi. Fakts ir tas, ka Jūrmala no šā pasākuma iegūst ļoti daudz, bet, vai vajag ordeņus, par to lai lemj kapituls.

Māra ZĀLĪTE, bijusī Ordeņu kapitula locekle, dzejniece un dramaturģe:

– Tas ir ļoti pārsteidzīgs lēmums – izvirzīt Triju Zvaigžņu ordenim Jaunā viļņa rīkotājus, jo šo ordeni dod par īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā. Neredzu, ka šim komercfestivālam būtu īpaša nozīme Latvijas valsts labā. Varbūt pēc 20 gadiem, bet pašlaik tā rīkotāji pret Latviju neizturas ar pietiekamu cieņu, kā pret neatkarīgu valsti, tāpēc par Latvijas augstākā apbalvojuma piešķiršanu nevar būt ne runas.

Mārtiņš ŠICS, bijušais Ordeņu kapitula loceklis, Katastrofu medicīnas centra direktors:

– Mēs nedzīvojam Padomju Savienībā, kad ar ordeņiem vajadzēja apbalvot labākās brigādes un citas vienības. Šis gadījums būtu Atzinības krusta vērts par konkrētiem sasniegumiem kādā nozarē, taču jebkurā gadījumā jautājumu izskata un pēc vienprātības principa pieņem Ordeņu kapituls. Protams, jebkurš var būt iniciators valsts apbalvojumu piešķiršanai. To var iniciēt viens cilvēks vai sabiedriskās organizācijas, jo visus pieteikumus tāpat izskata kapituls.