"airBaltic" pasažieriem par atceltajiem lidojumiem būs jāatmaksā vairāk nekā miljons eiro

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" pasažieriem, kuri ir pieprasījuši atpakaļ naudu par biļetēm uz atceltajiem reisiem vasaras sezonā, būs jāatmaksā vairāk nekā viens miljons eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka summa attiecas uz naudu, ko daļa pasažieru ir pieprasījuši atpakaļ naudas vai dāvanu kartes kupona veidā.

Gauss salīdzināja, ka aptuveni tik daudz naudas "airBaltic" nopelna vienā dienā no jaunām rezervācijām."Tātad arī finansiāli aviokompānija to var viegli izdarīt, jo daži cilvēki spekulēja un teica, ka tas apgrūtina mūsu situāciju. Nē, nemaz ne. Tas ir standarta bizness," viņš uzsvēra.

Komentējot, vai visi pasažieri ir informēti par atceltajiem reisiem, Gauss sacīja, ka tas ir procesā, tomēr gandrīz visi ietekmētie pasažieri ir apkalpoti.

"Mēs te runājam par lidojumiem, kas ir vasaras sezonā. Tādēļ ir iespējams, ka kāds, kuram ir lidojums septembrī, vēl nav atbildējis uz mūsu e-pastiem, jo cilvēkiem tas pagaidām nav tik svarīgi," sacīja Gauss.

"airBaltic" vadītājs uzsvēra, ka ikviens pasažieris ir jāapkalpo individuāli. "Ja jums ir biļete un mēs jums sakām, ka "airBaltic" nevar lidot, tad jūs vēlaties, lai ar jums sazinās personīgi. Un "airBaltic" zvanu centra aģenti kopā ar pasažieriem iziet cauri katra individuālajām vajadzībām," pauda Gauss.

Viņš sacīja, ja "airBaltic" var piedāvāt citu dienu lidojumam, biļete tiek pārreģistrēta, ja kāds izvēlas doties uz citu galamērķi, "airBaltic" to piedāvās vai arī atgriezīs naudu.

"Ja kāds ir rezervējis ceļojumu ar ceļojumu aģentūras starpniecību, tad ceļojumu aģentūra sazināsies ar pasažieri, un tad "airBaltic" var atgriezt naudu," pauda Gauss.

Viņš rezumēja, ka ir daudz dažādu veidu, kā risināt atcelto reisu situāciju, bet kopumā aviokompāniju biznesā gadās šādas situācijas, kad var tikt atcelts kāds lidojums.

"Tas, ka "airBaltic" atceļ vairāk nekā 4000 lidojumu, kas ietekmēs 50 000 pasažieru, mūsu aviokompānijas lielumam ir normāla parādība. Ja atceraties pandēmijas laiku, "airBaltic" atcēla 800 000 pasažieru lidojumu, un pasažieriem bija jāatmaksā 80 miljoni eiro. Un mēs to izdarījām, jo bijām spiesti pārtraukt lidojumus uz 62 dienām," norādīja Gauss.

Viņš arī sacīja, ka šī situācija nav patīkama un aviokompānija atvainojas pasažieriem, kas tādēļ ir cietuši, tomēr ietekme nav tik liela un tā, viņaprāt, patlaban ir neproporcionāli pārspīlēta.

LETA jau ziņoja, ka pirmdien, 6. janvārī, valdošās koalīcijas partijas vēl nelēma, vai uzstāt uz "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Gausa nomaiņu, tā vietā nolemjot gaidīti akcionāru sapulces lēmumus.

"airBaltic" akcionāru sapulcē šogad 21. janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.

Ministrs uzsvēris, ka "airBaltic" ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas dod tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.

"Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un īpaši tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos," rakstījis Briškens.

"airBaltic" 2025. gadu sāka ar paziņojumu, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs "Pratt & Whitney", aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.

"airBaltic" vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas - uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas - uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes - uz Rodu.

Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots "airBaltic" padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.

Briškens pauda, ka "airBaltic" vadībai, tostarp Gausam un padomes priekšsēdētājam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai "airBaltic" darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.

Gauss aģentūrai LETA sacīja, ka situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc "airBaltic" paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ un aviokompānijas "A" plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts.

Tāpat ziņots, ka 2024. gada 30. augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču, atbilstoši "Firmas.lv" datiem, līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30. augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar "airBaltic" stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Neoficiāla informācija liecina, ka par "airBaltic" stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir "Lufthansa", kā arī cik daudz "airBaltic" kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. "Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdzko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs," iepriekš teica ministrs.

"airBaltic" 2023. gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022. gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023. gadā bija 664,289 miljoni eiro, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022. gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.