"Latvija faktiski ir kļuvusi par līderi." Kādā jomā Latvija izceļas uz citu ES valstu fona?

Latvija faktiski ir kļuvusi par līderi jauninājumu ieviešanā ražotāju atbildības sistēmu darbībā, attiecinot dažādas un aizvien jaunas prasības uz materiāliem, kuru apsaimniekošana citās Eiropas Savienības (ES) valstīs vēl netiek regulēta tik detalizēti, aģentūrai LETA pauda SIA "Zaļā josta" valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Viņš norādīja, ka Latvija ir starp pirmajām valstīm Eiropā, kur izsmēķu apsaimniekošanas risinājums īstenots, veicinot sabiedrības izpratni par smēķēšanas radītajiem atkritumiem un to ietekmi uz vidi.

Tāpat Lapsa atzīmēja tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu, kur no pērnā gada 1.jūlija ieviesta obligāta dalīta tekstila savākšana, kas savukārt nozīmē jaunas iespējas samazināt tekstila atkritumu daudzumu un palielināt to atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.

Līdztekus viņš piemin plastmasas iepakojumu klasifikāciju, uzsverot, ka iepakojuma sadalīšana pārstrādājamā un nepārstrādājamā plastmasā mudina ražotājus izvēlēties iepakojumus no pārstrādājamas plastmasas un motivē ražotāju atbildības sistēmu savākt un pārstrādāt maksimāli daudz plastmasas iepakojumu.

"Šis ir ļoti apsveicami no aprites ekonomikas ieviešanas, vides un klimata neitralitātes mērķu sasniegšanas aspekta," pauda Lapsa, papildinot, jo vairāk atkritumus Latvijā var dalīti vākt un pēc tam kvalitatīvi šķirot, jo vairāk Latvija var tos nodot pārstrādei un atgriezt aprites ekonomikā, nevis noglabāt poligonos kā atkritumus.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tas ļauj arī valstij virzīties uz ES noteikto atkritumu noglabāšanas mērķu sasniegšanu, kuri paredz 2035.gadā noglabāt 10%, kamēr šobrīd tie ir teju puse no visiem atkritumiem.

Tomēr Lapsa uzskata, ka "zaļo" mērķu sasniegšanas instrumenti ne vienmēr tiek atbalstīti uzņēmēju sektorā. "Vietējie ražotāji un tirgotāji šo situāciju nereti uztver kā nevienlīdzīgus nosacījumus konkurencē," viņš uzsver, skaidrojot, ka vietējiem ražotājiem ir jāpielāgojas stingrākām prasībām, kamēr līdzīgu materiālu ražotāju atbildības sistēmu piemērošana daudzviet citur Eiropā vēl nav noteikta kā obligāta.

Līdztekus pieaugot regulatīvajām prasībām un apsaimniekošanas apjomiem, veidojas ciešāka sadarbība starp ražotāju atbildības sistēmu nozares pārstāvjiem un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, atzīmēja Lapsa.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jauna regulējuma ieviešanai jāpielāgojas gan ražotāju atbildības sistēmu uzņēmumiem, gan klientiem, piemēram, plastmasas iepakojuma apsaimniekošanā, novērojams, ka ne visi iepakojuma un materiālu ražotāji var nodrošināt precīzu informāciju par savu produktu pārstrādes iespējām, kas rada grūtības klasifikācijā un tādējādi arī ietekmē apsaimniekošanas izmaksas.

Savukārt šogad Latvijas ražotāju atbildības sistēmas iezīmēs būtiskus soļus, kas sekmēs ES vides politikas mērķu īstenošanu un vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ietekmes mazināšanu, pauda Lapsa.

Šogad ražotāju atbildības sistēmās paplašināts apsaimniekojamo izstrādājumu klāsts un iekļauti arī citi plastmasas saturoši izstrādājumi - mitrās salvetes, baloni un plastmasu saturoši zvejas rīki.

"Ražotāju atbildības sistēma ir pierādījusi sevi kā efektīvu veidu, kā veicināt resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu," uzskata Lapsa, prognozējot, ka šogad sagaidāma tālāka sistēmas attīstība, sniedzot būtisku ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā un vides aizsardzībā.

"Zaļā josta" apgrozījums pagājušajā gadā bija 14,699 miljoni eiro, kas ir par 22,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieaugusi par 70,2% - līdz 2,206 miljoniem eiro.

"Zaļā josta" reģistrēta 2002.gadā, un tās pamatkapitāls ir viens miljons eiro. Uzņēmuma kapitālā 55% pieder AS "CleanR grupa", bet 45% - AS "Bao", kuras īpašnieki ir Jānis Vilgerts (80%) un Māris Kalniņš (20%).

"CleanR grupas" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 102,023 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 49,2% vairāk nekā 2022.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 93,7% - līdz 10,243 miljoniem eiro.

Kompānija "CleanR grupa" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 346 000 eiro. "CleanR grupas" kapitālā 94% pieder Guntara Kokoreviča SIA "TAK Capital", bet 6% akciju īpašnieks.