Pabriks: Baidīties nevajag, bet atcerēsimies, ka drošība, brīvība ir ļoti trauslas lietas
Latvijas drošība un aizsardzība. Kur esam, sagaidot 2025. gadu – par to gada noslēdzošajā TV24 raidījumā „Kārtības rullis” diskutēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), bijušais aizsardzības ministrs, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks (LA), bijušais aizsardzības ministrs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) un režisors, daudzu nacionālpatriotisku filmu autors Andrejs Ēķis.
Artis Pabriks, runājot par aizvadīto gadu, atgādināja: „Baidīties nevajag, bet atcerēsimies, ka drošība, brīvība, dzīvība ir ļoti trauslas lietas. Mums ir superdrošība šodien, bet pēkšņi lietas var strauji mainīties. Laiks ir izšķirīgs, jautājums, kā mēs to izmantojam. Jāiztērē katra minūte, sekunde lietderīgi, nevis pļāpājot, protams, runāt arī vajag, bet jāīsteno mērķi, kurus mums vajag - droša valsts, ekonomiski stipra valsts un tāda valsts, kur sabiedrība neviļas valsts pārvaldē, bet viņai tic. Līdz ar to - nenodarbosimies ar sīkumiem, kad pasauli satrauc nopietnas lietas.”
Turpinot iztirzāt jautājumu par drošību un cilvēku informētību, radās jautājums, ko darīt stundā X? Raimonds Bergmanis bija pārliecināts, ka visiem vīriešiem jādodas karot. Tā bijis arī Ukrainā. Sarunas tempam un tonim pieaugot, Andrejam Ēķim radās jautājums, kur tieši ir jāiet? „Teorētiski vajadzētu iet tur, kur notiek iesaukums un viss tiek sakomplektēts,” skaidroja Bergmanis. „Un kur notiek iesaukums?” turpināja tincināt Ēķis. Kur tieši viņam būtu jāiet, Bergmanis nemācēja pateikt, bet abi vienojās, ka aplikācija 112, par kuru sabiedrībā par maz tiek runāts, šādās situācijās ir ļoti svarīga. Artis Pabriks piebilda, ka valstiski muļķīgi un neapdomīgi būtu sūtīt, piemēram, tādu cilvēku kā Andreju Ēķi uz ierakumiem. Ārsti jāsūta uz hospitāļiem, medijiem jādara savs darbs. Savukārt katram iedzīvotājam būtu vēlama 112 aplikācija, pieejams vai jau izlasīts buklets, kā rīkoties situācijā, kad sākas karš, jo informācijai un komunikācijai nenoliedzami ir būtiska nozīme.