Latvijas Universitāte, tērējot 2,4 miljonus eiro, iesaistās bērnu lasīšanas un rakstīšanas apmācībā

645 000 eiro paredzēts ieguldīt vismaz 12 aktivitātēs, lai 2025.gadu pasludinātu par Vislatvijas lasītprasmes un tekstpratības gadu, kā arī īstenotu sabiedrības izglītošanas kampaņu.

Savukārt līdz 2026.gada septembrim plānots izstrādāt skolēnu lasītprasmes un tekstpratības diagnostikas testu pedagogu un atbalsta personāla vajadzībām. Tiks izstrādāti arī diagnostikas kursa studiju materiāli, kurus integrēs LU īstenotajās pedagoģijas un bibliotēkzinātnes un informācijas studiju programmās.

Tāpat plānots izstrādāt vismaz trīs mikroapliecinājumu kursus, lai pedagogi mācētu savlaicīgi atpazīt lasītprasmes vai tekstpratības grūtības, sniedzot atbilstošu, savlaicīgu atbalstu skolēniem.

Iecerēts izstrādāt arī speciālās pedagoģijas programmu bērniem ar īpašām vajadzībām lasītprasmes un tekstpratības attīstīšanai.

Līdz 2026.gada septembrim plānots piedāvāt interešu izglītības kursu nepilngadīgajiem bēgļiem, lai viņi varētu apgūt latviešu valodu un attīstītu tekstpratību.

Šīs aktivitātes izmaksās kopumā 1,159 miljonus eiro.

Vēl 600 462 eiro plānots ieguldīt, lai līdz 2027.gada septembrim izstrādātu priekšlikumus digitālo rīku, tai skaitā mākslīgā intelekta tehnoloģiju, izmantošanai lasītprasmes un tekstpratības uzlabošanai.

LU plānotās aktivitātes priekšfinansējusi no saviem līdzekļiem. Izglītības un zinātnes ministrija nepieciešamo finansējumu piedāvā pārdalīt no trim tās budžeta apakšprogrammām, tostarp sociālo stipendiju fonda "Studētgods" neizmantotajiem līdzekļiem.

Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījumā "PIRLS 2021" kopumā Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē vidēji novērtēti ar 528 punktiem, kas ir augstāk par pētījuma dalībvalstu vidējiem sasniegumiem.

Vienlaikus kopš 2016.gada, kad tika veikts iepriekšējais mērījums, Latvijas rādītājos redzams nozīmīgs prasmju kritums. Tas skaidrojams ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ ilgstoši mācības noritēja attālināti, uzskata Latvijas izglītības nozares vadība. Šādos apstākļos tika ieviests arī jaunais mācību saturs, kas ir vēl viens iemesls lasītprasmes kritumam.

Latvijas skolēnu lasītprasme atbilst vidējam lasītprasmes līmenim, kas atbilstoši pētījuma metodoloģijai ir no 475 līdz 549 punktiem.

Pētījums liecina, ka 6% jeb aptuveni katrs 17.skolēns Latvijā nesaprot izlasīto tekstu. Iepriekš pētījumos šādu rezultātu uzrādīja tikai 1%- 2% skolēnu.

Saskaņā ar "PIRLS" definīciju skolēniem 4.klasē būtu jāuzrāda tāds zināšanu līmenis, kas liecina, ka viņi var izmantot lasītprasmi, lai mācītos, nevis vēl joprojām mācās lasīt. Iepaliekot lasītprasmē, skolēni atpaliek arī citos mācību priekšmetos.

Pētījums arī parādījis, ka Rīgas skolēnu lasītprasme ir ievērojami augstāka par to skolēnu prasmēm, kuri dzīvo laukos - 2021.gadā Rīgas skolēnu vidējais sniegums lasītprasmē bija teju 550 punkti, kamēr laukos skolēnu lasītprasme vērtējums vidēji bijis nedaudz virs 510 punktiem. Lielo un mazo pilsētu skolēnu vidējā lasītprasme 2021.gadā vidēji novērtēta ar 520 līdz 530 punktiem.