Valsts kancelejas direktors atklāj, kādas izmaiņas 2025. gadā gaidāmas valsts pārvaldē. Tās skars vismaz 50 augstākā līmeņa ierēdņus

2025.gads valsts pārvaldē ir jāaizvada efektivitātes zīmē ar pārresoru lielāko projektu koordinēšanu, aģentūrai LETA vērtēja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Viņš norādīja, ka jautājumā par efektivitāti jādomā par to, kas tiek darīts lieki, kas ir novecojis un kā var paveikt ātrāk un vienkāršāk. "Kritiski svarīgi ir pašu spēkiem pārskatīt funkcijas un atmest lieko, ko gadiem darām, tāpēc, ka tā ir iegājies," uzskata Kronbergs.

Kā norāda Kronbergs, lai to panāktu, viņš pagaidām neplāno tērēt resursus ārējo ekspertu piesaistītiem auditoriem, jo "vispirms ir jāpastrādā pašu spēkiem".

VK direktors pauž pateicību valdības sadarbības partneriem - Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, nevalstiskajām organizācijām, kuras piedāvā savus resursus, potenciālu labākiem un efektīvākiem risinājumiem, kā "noturēt ekonomisko izrāvienu un nekrist vēl zemāk". Viņš atzīmē, ka par to tiks diskutēts un risinājumus meklēs valsts sekretāru sanāksmēs, kur katra ministrija varēs dalīties ar labiem risinājumiem, idejām, kas noder arī pārējiem.

Kronberga ieskatā, viņam turpinot aktualizēt elastīgā darba tēmu, viņš nebūšot ērts valsts galvenais ierēdnis, taču, pēc Kronberga vārdiem, pašregulācijas veidā iestādēm ir jāspēj pašām izstrādāt savu pieeju - kuriem amatiem attālinātais darbs ir piemērots, kuru funkcijas ļauj strādāt elastīgā darba režīmā, daļu darba paveicot no mājām. Viņš uzskata, ka šādā veidā iespējams Rīgā nodarbināt labus speciālistus, kuri ikdienā dzīvo reģionos. "Es redzu ļoti daudz labus piemērus, kur valsts pārvaldes vadītāji to kārto, risina, samazina telpas un tamlīdzīgas izmaksas, pārkvalificē darbiniekus, līdz ar to iedod jaunu darba sparu, ceļ produktivitāti un var pacelt darba algas," pauž Kronbergs.

Kā piemēru viņš min Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts zemes dienestu, Zemkopības resoru, veselības resoru un arī VK. "Jo lielākā iestāde, jo lielāki ir ietaupījumi. Visiem neder viens risinājums, bet es redzu, ka šādā veidā ietaupām ļoti daudz līdzekļu," pauž Kronbergs.

Ierēdnis vērš uzmanību, ka šajā jautājumā nedrīkst arī "krist otrā grāvī", proti, nodaļas, departamenta līmeņa vadītāji nevar strādāt tikai attālināti. "Tieši kā, visiem strādājot attālināti, mēs veidojam mikroklimatu iestādē, tieši kā darbā ievadām jaunos kolēģus - kas ir viņa mentors? (..) Klātienē var ātrāk izķert kļūdas, pamācīt, parādīt, kas no viņa veikuma ir labi, ko vajag darīt citādi," uzskata ierēdnis.

Tāpat viņš norāda, ka līdzīgi ir ar atbildēm, sadarbību ar uzņēmējiem, katras nozares organizācijām. "Atālināti strādājot, šādos gadījumos kļūstam gausi, birokrātiski, bet to nevaram atļauties - valsts ekonomiskās izaugsmes rādītāji un valsts budžets tam ir apliecinājums," vērtē valsts galvenais ierēdnis.

Kronbergs atzīmē, ka vēl viena tēma, ko VK turpinās būšot valsts pārvaldes iestāžu atbildes vēstules, e-pasti iedzīvotājiem cilvēcīgā valodā. Viņaprāt, atbildot uz iedzīvotāju e-pastiem, iesniegumiem - cik vien var ir jābūt vienkāršam skaidrojumam. "Vai to izmainīsim 2025.gadā - visu nē, bet maziem soļiem šī pieeja un attieksme ir jāmaina," uzskata VK direktors.

Ierēdnis uzsver, ka 2025.gadā viņš lielāko akcentu VK darbā likšot uz pārresoru projektiem un to koordinēšanu. Viņa ieskatā, pie valsts budžeta apstiprināšanas esot skaidrs, ka katru turpmāko gadu valsts pārvaldei ir jāatrod veids, kur savā nozarē gūt trūkstošos līdzekļus. Viņaprāt, tas jādara nevis mehāniski griežot izdevumus, bet pārskatot funkcijas, pieeju, attieksmi.

Kronbergs jau šobrīd redz, ka ir vairāki projekti, kurus kopā īsteno vairākas valsts pārvaldes iestādes, piemēram, vēlēšanu procesa digitalizācija, strukturētie rēķini, valsts pārvaldes pakalpojumu digitalizēšana jeb e-pakalpojumi. Viņš norāda, ka šobrīd sadarbība notiek vai nu savstarpēji koleģiāli kooperējoties vai arī tiek slēgti pārresoru līgumi, un tas viss aizņemot laiku, esot grūtības vienoties par atbildības sadalījumu, par klientu un iedzīvotāju informēšanas pienākumu un citām lietām.

Pēc ierēdņa vārdiem, tas, kur viņš redz VK un savu pienesumu, ir jauns pārresoru projektu īstenošanas mehānisms - vadības koordinācijas grupas izveide. Kā skaidro ierēdnis, tas nozīmē, ka viņš veidos lielākajiem pārresoru projektiem šādas ekspertu grupas, kur aicinās katru iesaistīto iestādi deleģēt savus pārstāvjus.

"Piemēram, primāri tādu jau janvārī izveidošu vēlēšanu procesa digitalizēšanai, kuru premjerministre apstiprinās. Tā kā būtiskas izmaiņas skar arī valsts pārvaldi un uzņēmējus attiecībā uz strukturēto rēķinu ieviešanu, arī šeit redzu tādu nepieciešamību," pauž Kronbergs, atzīmējot, ka tas došot ātrumu, efektivitāti, nestandarta risinājumus, kas tiek izdiskutēti ātri klātienē, nevis garās valsts pārvaldes sarakstēs.

VK direktors informē, ka šo grupu uzmanības centrā būs jābūt iedzīvotājiem - tieši kā tiks vienkāršotas izmaiņas, kā informēs, kā palīdzēs iedzīvotājiem, uzņēmējiem pielāgoties vai īstenot paredzētās izmaiņas. "Tāpēc izmantosim pārresoru jeb vairāku ministriju, valsts iestāžu spēku ne tikai projekta īstenošanā, bet ari klientu un sabiedrības informēšanā," skaidro Kronbergs.

Ierēdnis neuzskata, ka tikai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jānodrošina sabiedrības informēšana par izmaiņām. "Jā, viņiem bija iepirkums, kur tiks gatavoti informatīvi materiāli iedzīvotājiem, bet mums ir jāizmanto visas valsts pārvaldes un pašvaldību sociālie mediji, citi komunikācijas kanāli, lai maksimāli celtu sabiedrības informēšanas līmeni," pauž Kronbegrs, piebilstot, ka Latvijas iedzīvotāji sagaida aktīvu rīcību no ikviena valsts pārvaldē strādājošā. Par to viņš esot runājis arī sapulcē ar visiem valsts pārvaldes komunikācijas speciālistiem.

VK direktors norāda, ka tādi ir vairāki projekti - arī strukturētie rēķini, kur kopā strādā Valsts Kase, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts digitālās attīstības aģentūra. "Šeit izmaiņas ir plašas un vairāku gadu garumā, tāpēc arī uzņēmēju un sabiedrības informēšanā ir jāiesaistās visām valsts pārvaldes iestādēm, jo no 2026.gada strukturētie rēķini būs nepieciešami arī privātajā biznesā starp uzņēmējiem," pauž ierēdnis.

VK direktors kā vēl vienu no prioritātēm 2025.gadā izvirzījis to, ka valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītājiem ir jāmācās konkrētas prasmes. Viņš akcentē, ka tas nenozīmējot, ka tas nenotiek līdz šim, tomēr tam ir jābūt fokusētam uz lietām, kur tiekot tērēti lieli valsts līdzekļi, proti, uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT).

"Tie ir aptuveni 50 līdz 60 vadošie speciālisti - valsts sekretāru, departamenta direktoru līmenis. Te es runāju par tādām zināšanām un prasmēm, lai, piemēram, valsts spēj klātienes pakalpojumus pārcelt uz digitālo vidi jeb izveidot e-pakalpojumus, kā arī vispār izstrādātu kādus inovatīvus risinājumus valsts pārvaldē, jo pagaidām lielākoties tas viss balstās uz vairāku uzņēmīgu valsts pārvaldes vadītāju pleciem būt par celmlaužiem," uzskata Kronbergs.

Kronberga ieskatā, IKT un e-pakalpojumi nav tikai informācijas tehnoloģiju vai klientu apkalpošanas departamenta jautājums. "Pirmkārt lēmumi tiek pieņemti augstākās vadības, valsts sekretāru līmenī - visiem ir jābūt ar vienotu zināšanu bāzi, lai varam pakalpojuma uzbūvi, dizainu un nodrošināšanu veidot ar skatu uz digitalizāciju, nevis tehniskajā specifikācijā aprakstīt birokratizētu klātienes pakalpojumu pārcelšanu uz e-vidi," klāsta ierēdnis.

Viņš vērtē, ka tur, kur pakalpojuma nodrošināšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, jau sākotnēji ir jāskatās, kā elektroniskā vidē tas tiek nodrošināts vienkāršāk - lai pakalpojums vada iedzīvotāju, pasaka priekšā, ka, "iespējams tev vajadzētu vai tevi interesē arī šis no valsts un šis no pašvaldības".

Kronberga ieskatā, augstākā līmeņa vadītājiem ir jāizprot tehnoloģiskā puse un jāsaredz, tieši kā iespējams sadarboties, novienkāršot. Kā piemēru viņš min bērna piedzimšanu - palīdzēt jaunajiem vecākiem saprast, kas un kā jādara, ko dod valsts, ko dod pašvaldība, kur kas ir jāiesniedz. "Te lietderīgi būtu vienots pakalpojumus, kas maksimāli automatizēti savāc datus no valsts un pašvaldību reģistriem un automatizēti pasaka priekšā - pabalstus saņemsi šajā kontā; bērnudārzā esi reģistrēts šeit, skolā bērns ir reģistrēts šeit. Vecāki tikai apstiprina vai arī veic izmaiņas," skaidro Kronbergs.

Viņš norāda, ka tas pats attiecas arī uz izglītības dokumentu pārbaudi no ārvalstīm, lai ārvalstu studēt gribošie Latvijā negaidītu mēnešiem ilgi. "Bet šeit jau valdība savu mājas darbu izdarīja un apstiprināja Ministru kabineta noteikumu grozījumus," pauž Kronbergs, piebilstot, ka šajā jautājumā noteikti esot vēl daudz piemēru, kur valsts pusē ir ļoti daudz informācijas, dati, bet tie netiek izmantoti, lai atvieglotu dzīvi, pieejamību, ērtu un patīkamu servisu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Runājot par normatīvo regulējumu grozījumiem vai izstrādes darbiem, tad Kronbergs atzīmē, ka nākamgad plānots pieņemt Civildienesta attīstības koncepciju, kur, kā norāda ierēdnis, esot ļoti daudz un plašu darbības virzienu, tostarp cilvēkresursu mobilitāte jeb "rotācija", kā arī ir plānots uzsākt tiesiskā regulējuma izstrādi.

Plānots iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, kā arī izstrādāt Ministru kabineta ētikas kodeksu un kārtības ruļļa grozījumus, kā arī nostprināt un ieviest Krīzes vadības centru.