Līdztekus naudas trūkumam autoceļu glābšanu valstī kavē domstarpības: pašvaldības uzskata, ka svarīgāki ir iedzīvotājiem tuvākie – vietējie – ceļi, bet Satiksmes nozares funkcionāri par nozīmīgākiem uzskata vairāk noslogotos lielceļus.
Nākamo otrdien valdība skatīs uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi (LVC) sagatavoto ziņojumu par ceļu stāvokli valstī, ja vien tas netiks parauts laukā no darba kārtības. Proti, ziņojums beidzas ar lēmumprojektu palielināt ceļu uzturēšanas budžetu, bet šāds lēmums saskaņojams ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Vislabākajā gadījumā ceļu nozare saņemtu deviņus miljonus latu pašā kritiskākajā stāvoklī esošo reģionālo ceļu posmu rekonstrukcijai, sešus miljonus – pašvaldībām kompensācijām par bargajā ziemā pārtērētajiem ceļu uzturēšanas limitiem un vēl piecus miljonus no ES palīdzības naudas pārpalikuma citās programmās. Šīs ir maksimālās prasības, kuru izpilde maz ticama. «Tagad sagaidām pretimnākšanu no valdības, koalīcijas partneriem un, protams, pašvaldībām,» saka satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Pašvaldības tiek piesauktas, jo jāvienojas, kuri ceļi svarīgāki – lielie vai mazie. Ministrs nācis klajā ar iniciatīvu izveidot Latvijas Ceļu padomi, kurā tad, reizi mēnesī sanākot kopā, arī tiktu risinātas domstarpības un saskaņoti ceļu būves plāni. Citādi šobrīd trūkuma apstākļos veidojas situācija, ka vairāk izremontētu kilometru tiek tiem, kuri skaļāk kliedz. Vispirms parakstus vāca liepājnieki, tagad stafeti pārņēmuši jēkabpilieši. LVC valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže Neatkarīgajai atzīst: «Mēs cenšamies apiet šo principu, bet politikā tas strādā. Lielākās bažas ir par to, ka nāksies veikt pārdales neadekvāti mašīnu daudzumam. Šo kritēriju nedrīkst pārkāpt.»
Tikmēr pašvaldības ir pretējās domās. Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis skaidro: «Viņiem prioritāri ir lielie ceļi, bet mums – tieši otrās kategorijas ceļi, pa kuriem iedzīvotājiem tikt līdz lielajiem. Ja arī plānveida remonti ir saistāmi ar satiksmes intensitāti, tas nenozīmē, ka par mazajiem ceļiem var aizmirst!» Tiesa gan, arī viņš remontējamo kilometru saistīšanu ar ceļu lietotāju protestu skaļumu neatbalsta.
Viena no pašvaldību iespējām ir ceļu pārņemšana no valsts un labošana par lauku attīstības programmas līdzekļiem. Piemēram, Saldus novads gadu desmitiem prasīja noasfaltēt autoceļu Saldus–Pampāļi, pa kuru četri pagasti ir savienoti ar novada centru. Tāpēc tagad novads pārņem šo ceļu un asfaltēs pats. LVC vadītājs Ivars Pāže šādu iniciatīvu apsveic un aicina šādi rīkoties arī citas pašvaldības. Tas ļautu uzņēmumam aktīvāk pievērsties to ceļu atjaunošanai, kur satiksmes intensitāte ir augstāka.