Neskatoties uz dalību NATO, Baltijas valstīm ir jābūt gatavām tam, ka militāra iebrukuma gadījumā tām vajadzēs noturēties aptuveni mēnesi pirms alianses galveno spēku ierašanās, sacīja Ukrainas bruņoto spēku rezerves ģenerālmajors Sergejs Krivonoss, vēsta LSM+.
"Jebkuriem vārdiem, ka mums ir jāgatavojas karam, vienmēr būs spēcīgs pretarguments, kas, iespējams, ir katra NATO valsts pilsoņa azotē, ir, ka "mēs esam NATO, mums nevajag baidīties".
Es uzdodu vienkāršu jautājumu. Pēc Krievijas plāniem, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ieņemšanai tiek atvēlētas 3 līdz 5 dienas. Pirmais NATO valstu ešelons pilnā sastāvā būs gatavs darbībai pēc 38-45 diennaktīm. Tas ir, nosacīti runājot, jums ir jāizdzīvo, jāiztur 33 dienas, līdz uzticamais NATO vairogs spēs aizsargāt jūsu teritorijas. 33 dienas. Vai jums ir šie resursi, lai patstāvīgi izdzīvotu?
Vai jums ir pārtikas, ūdens, medikamentu, ieroču, munīcijas krājumi šiem ieročiem, vai jūsu nocietinājumi ir gatavi, vai esat izveidojuši pretgaisa aizsardzības sistēmu vietējā un lielā līmenī, lai izturētu šīs 33 dienas?" jautāja Krivonoss.
Pēc viņa teiktā, pēdējos 30 gadus NATO, tāpat kā Ukraina, ir gatavojusies zemas intensitātes un ilguma konfliktiem, kā likums, maksimāli 10 brigāžu līmenī, vēsta LSM+.
“Tagad abās pusēs karojošo cilvēku skaits Krievijas un Ukrainas frontē pārsniedz pusotru miljonu. Nopietni spēki? Nopietni. Vai NATO tagad ir spējīga pretoties tiem, nosacīti runājot, 560-580 tūkstošiem cilvēku, kurus te, Ukrainas frontē, tur Krievijas armija? Vai tagad NATO ir tādi spēki?"