Par sadarbību ar Krieviju tiesātais izdos grāmatu par krievu apspiešanu Latvijā

© Depositphotos

Par sadarbošanos ar Krieviju tiesājamie aktīvisti gatavojas izdot "Balto grāmatu" jeb apkopojumu par Latvijas un pārējo Baltijas valstu drošības un tiesībsargājošās iestāžu vēršanos pret viņiem, lai radītu priekšstatu, ka Baltijā vajā krievus, vēsta TV raidījuma "Nekā personīga".

Oktobrī lūgumu Maskavai piešķirt trīs miljonus rubļu šādas grāmatas izveidei izteicis Pjotrs Pogorodnijs, kuru kopā ar Dimitriju Sustretovu un Juriju Aleksejevu šobrīd tiesā par interneta vietnes "imhoclub.lv" darbību. Tās izveidošana un uzturēšana prokuratūras ieskatā finansēta no Krievijas Ārlietu ministrijas fonda, lai izplatītu propogandu un dezinformāciju un palīdzētu Krievijai stiprināt ietekmi Latvijā.

Pogorodnija plāns ir izdot grāmatu par to, kā prokremliskie aktīvisti kopš 90.gada Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiesāti, vajāti un apspiesti. Naudas granta piešķīrējs būtu Krievijas ārlietu ministrijas Fonds ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam un tiesību aizsardzībai.

Kā informācijas apkopotājus Pogorodnijs norādījis 10 personas no Baltijas valstīm. No Krievijas grāmatu rakstīšot arī Vladimirs Simindejs, kurš strādāja Krievijas vēstniecībā Rīgā, bet tagad ir iekļauts tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb pasludināts par "persona non grata".

Pietikumā klāstīts, ka grāmatā būšot saraksts ar cilvēkiem un organizācijām, kas ir pakļautas nelikumīgām represijām un vajāšanām, būšot aprakstīta mediju loma nelikumīgo spriedumu atbalstīšanā un attaisnošanā, terors pret Krievijas tautiešiem, krievu deportācijas un pat soda psihiatrijas izmantošana. Īpaša sadaļa būšot veltīta padomju laika pieminekļu iznīcināšanai.

Šo sacerējumu esot plānots izplatīs ANO Cilvēktiesību padomei, Eiropas Komisijai un BRICS+ valstīm, kā arī veidot mediju produktus.

Kā norāda raidījums, šādas grāmatas radīšana sakrīt ar Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta prezidenta neseno brīdinājumu, ka Krievija varētu izvērst konfliktu Baltijā, sakot, ka aizstāv vietējo krievvalodīgo minoritāti.

Komentējot Pogorodnija ieceri, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) raidījumam teica, ka

"drošības dienestiem šeit ir jāstrādā ļoti pamatīgi un arī skarbi".

"Tiem, kas ir pret Latvijas demokrātiju un Latvijas tautu, ir jājūt tas un jālaižas prom," teica deputāts.

Pētnieki raidījumam prognozēja, ka šādām grāmatām lielas ietekmes nav, tomēr vēlme iespējamu konfliktu pamatot ar it kā genocīdu pret krieviem liek uz to raudzīties ar minimālu, bet piesardzību.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzvēra, ka tie, kas ar šādām aktivitātēm nodarbojušies Latvijā, tagad aizmukuši uz Krieviju un mēģina sev atrast veidu, kā atgūt ienākuma avotus, un redz paslēptās finanšu straumes no Kremļa kā iespējamo mērķi, tāpēc strādā tajā virzienā.

"Nekā personīga" vēsta, ka arī Pogorodnijs ir aizbēdzis uz Krieviju.

Jau ziņots, ka otrs šajā krimināllietā tiesājamais - prokremliskais aktīvists Aleksejevs - nesen aizmuka uz Baltkrieviju.

Latvijā

Salaspils ir Eiropas Savienības (ES) regulai par alternatīvo degvielu infrastruktūru prasībām atbilstošākā vieta ūdeņraža uzpildes stacijai izbūvei Latvijā, secināts Vidzemes plānošanas reģiona vadībā izstrādātajā pētījumā par ūdeņraža uzpildes staciju telpiskās attīstības koncepciju.

Svarīgākais