Puse Latvijas ģimenes ārstu iebilst pret NVD piedāvāto līgumu nosacījumiem un vēršas tiesā

© pixabay.com

Aptuveni puse jeb 540 Latvijas ģimenes ārstu Nacionālā veselības dienesta (NVD) piedāvāto līgumu nosacījumus uzskata par nesamērīgiem, tāpēc ir vērsušies administratīvajā tiesā, aģentūru LETA informēja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure.

Kā skaidro Nicmane-Aišpure, NVD vēl gada sākumā piedāvājis slēgt vienādu virslīgumu ar visām veselības institūcijām Latvijā uz desmit gadiem, pret ko ģimenes ārsti iebilduši. Ģimenes ārsti iebilduši pret vienpusējām NVA tiesībām veikt grozījumus līgumā, nesaskaņojot tos ar ģimenes ārstiem. Tāpat viņus neapmierina soda sankcijas, kas neesot samērīgas.

Sekojusi ilga līguma nosacījumu saskaņošana, taču palikušas "ļoti būtiskas prasības", kurām ģimenes ārsti nevarot piekāpties, stāstīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja.

Viņa informēja, ka 540 Latvijas ģimenes ārsti uzrakstījuši pilnvaras Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, lai tā ar advokātu starpniecību viņu tiesības aizstāvētu administratīvajā tiesā.

Nicmane-Aišpure apgalvoja, ka pirms vēršanās administratīvajā tiesā ārsti lūguši sarīkot konsultācijas ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) un NVD, taču ne ministrs, ne NVD neesot atsaukušies, līdz ar to konfliktu nolemts risināt tiesas ceļā.

Piektdien administratīvā tiesa pieņēmusi ārstu lūgumu par pagaidu aizsardzību un uzdevusi NVD līdz nākamā gada 6. janvārim sniegt paskaidrojumus strīdā. Plānots, ka 10. janvārī administratīvā tiesa rakstveida procedūrā izskatīs mediķu lūgumu, lēsa Nicmane-Aišpure. Ģimenes ārstus administratīvajā tiesā pārstāv advokātu birojs "Cobalt".

NVD līgumus ģimenes ārstiem parakstīšanai izsūtījis 14. decembrī, tie jāparaksta mēneša laikā, bet spēkā stāšanās laiks esot plānots no nākamā gada 1. janvāra.

Līdzīgi arī pirms gada Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai bija domstarpības ar Veselības ministriju un NVD par piedāvāto līgumu nosacījumiem, tomēr beigu galā tie tika parakstīti.

Tolaik asociāciju pamatā neapmierināja finanšu saistību risinājums piedāvātajos līgumos, tāpēc pat izskanēja draudi strādāt tikai četras dienas nedēļā par valsts apmaksu, bet piektajā dienā sniegt maksas konsultācijas.

Latvijā

Latvijas lauksaimnieku organizācijas un Zemkopības ministrija paudušas nopietnas bažas par Eiropas Komisijas piedāvāto daudzgadu budžetu laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam. Jaunais budžeta piedāvājums paredz nozīmīgas izmaiņas lauksaimniecības finansēšanā, kas, pēc nozares vērtējuma, varot kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt gan vietējo pārtikas ražošanu, gan cenas, vēsta 360TV Ziņas.