Finanšu eksperti nosauc valsts intereses "Tet" un LMT lietā

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norādīja, ka, ņemot vērā ieilgušo situāciju, kur abu uzņēmumu galvenie akcionāri nespēj rast vienotu redzējumu par uzņēmumu tālāko attīstību, valdības lēmums ir likumsakarīgs un pareizs. Ja sadarbības partneri vairs nav motivēti sasniegt vienotu mērķi, tad ir pienācis laiks pārtraukt sadarbību un katram iet savā virzienā.

"Abi uzņēmumi ir uzskatāmi par Latvijas valsts interesēm nozīmīgiem, gan pārvaldot kritiskas infrastruktūras elementus, gan spējot nodrošināt vērā ņemamu attīstību ar nacionālo drošību saistītā inovācijā," pauda Purgailis.

Viņam šobrīd nav informācijas par lēmuma detaļām, un tās viennozīmīgi ir svarīgākais, lai vērtētu pieņemto lēmumu. Tāpat Purgailis uzskata, ka būtiski abu uzņēmumu attīstībai būs pieņemtie lēmumi, ja "Telia" piekritīs izteiktajam piedāvājumam. Iespējamie lēmumi un attīstības scenāriji ir dažādi, uzskata ekonomists.

Purgailis saskata lielu potenciālu, apvienojot abus uzņēmumus, izmantojot sinerģijas, lai efektivizētu pamatdarbību un sagatavojot apvienoto uzņēmumu daļējai kotēšanai publiskajā tirgū caur akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesu.

Savukārt "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norādīja, ka valdības pieņemtais lēmums ir viens no iespējamiem risinājumiem, bet šobrīd Idelsonam ir grūti komentēt, vai tas ir optimāls.

Idelsonam ir skaidrs, ka ņemot vērā, ka gan LMT, gan "Tet" būtisks akcionārs ir Latvijas valsts, to atsevišķa pastāvēšana no Latvijas valsts kā akcionāra interesēm nav loģiska, līdz ar to ir jāmeklē risinājumi šīs situācijas novēršanai. Idelsons noprot, ka tiek izskatīti vairāki risinājuma varianti - gan "Telia" daļu izpirkšana, gan abu kompāniju apvienošana.

Idelsons pauda cerību, ka valdība, sadarbojoties ar konsultantiem, izvēlēsies pareizāko risinājumu un, kas ir svarīgākais šajā situācijā, spēs vienoties ar "Telia" par attiecīgā risinājuma īstenošanu. Idelsons ir pārliecināts, ka neatkarīgi no apvienotās kompānijas īpašnieku struktūras, tai būtu loģiski atrasties biržā.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 18.decembrī pilnvarojis Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu no Zviedrijas kompānijas "Telia" atpirkt visas tai piederošās telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļas, informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Iespējamā darījuma summas ir komercnoslēpums un tiks atklāta tikai tad, ja "Telia" oficiāli piekritīs Latvijas valsts izteiktajam piedāvājumam.

Atbilde no "Telia" tiek gaidīta mēneša laikā.

Runājot par "Tet" un LMT iespējamo tālāko darbības struktūru, Valainis norādīja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, ko darīt tālāk, ja "Telia" pieņems piedāvāto risinājumu, bet "tad tas būs jāvērtē tālāk valdībā, kā strukturizēt šo darījumu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu valsts budžetu".

Vaicāts, vai valdībai ir gatavi citi scenāriji gadījumā, ja "Telia" šo piedāvājumu nepieņem, Valainis norādīja, ka ir arī citi iespējamie scenāriji, ko pašreiz neatklās.

Kā ziņots, valdība 19.novembrī aiz slēgtām durvīm izskatīja vairāk nekā 30 dažādus virzienus par LMT un "Tet" tālākajiem attīstības scenārijiem, taču gala pozīciju vēl nepieņēma, uzdodot EM trīs nedēļu laikā precizēt ieceres.

Neoficiāli aģentūrai LETA zināms, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC, kas patlaban pārvalda valstij piederošos 23% LMT daļu. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli.

Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT akcijas. Šāda scenārija gadījumā, ja nemainās "Tet" akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma piederētu Latvijas valstij un 49% - "Telia".

Vienlaikus Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja "Eversheds-Sutherland" vecākais partneris Māris Vainovskis iepriekš intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja, ka ir signāli par datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Džona Tallija interesi investēt "Tet" un LMT.

"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.