Vai svētku plānošana ir sievietes atbildība?

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

Svētku sezona, kas tiek uzskatīta par prieka un svinību laiku, var radīt arī ievērojamu stresu. Bankas Citadele veiktā aptauja liecina, ka šis risks ir lielāks tieši sievietēm.

49% ģimeņu par svētku darbiem rūpējas sieviete, savukārt 32% - abu dzimumu ģimenes locekļi ir vienlīdz iesaistīti svētku sajūtas radīšanā. Tikai 4% ģimeņu svētku darbus uzņemas vīrietis.

Aptaujā noskaidrotais akcentē dzimumu nevienlīdzības jautājumus Latvijas sabiedrībā, ar kuriem saskaras sievietes. Nevienlīdzība izpaužas, sākot ar mājas pienākumu sadali un beidzot ar nepietiekamu pārstāvniecību uzņēmumu vadībā un vadošos amatos kopumā.

Aptauja liecina, ka ir manāmas būtiskas atšķirības starp Baltijas valstīm svētku nodrošināšanā. Lietuvā 65% ģimeņu pamatā svētkus organizē sieviete un 22% abu dzimumu ģimenes locekļi. Savukārt Igaunijā 41% ģimeņu svētkus sarūpē sieviete un teju tikpat ģimenēs (42%) - abu dzimumu ģimenes pārstāvji. Visās Baltijas valstīs negatīvi izceļas vecuma grupa no 30 līdz 39 gadiem, kur 57% gadījumos par svētkiem rūpējas tikai sieviete.

Dati norāda arī uz plašāku problēmu sabiedrībā. Sievietei, ieņemot galvenā projektu vadītāja un izpildītāja lomu mājsaimniecībā, grūtāk ir panākt darba un brīvā laika līdzsvaru, attīstīt karjeru un nodrošināt finansiālo neatkarību.

Latvijā

“Rakstivāls”, “Uz Tukumu pēc literatūras” un Vidzemes prozas lasījumi — nevar atcerēties citu gadu, kad Latvijā no nekā būtu radušies veseli trīs jauni literārie festivāli, turklāt to līmenis uzreiz ir tāds, ka tie ne vien elpo pakausī vecajiem pasākumiem, bet liek arī ieraudzīt to vājās vietas.

Svarīgākais