Valsts ēku siltināšanai un infrastruktūras optimizācijai piešķirti turpat 115 miljoni eiro

Energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās pieejams 101,696 miljonu eiro finansējums, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 86,442 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta līdzfinansējums - 12 350 931 eiro apmērā, un privātais līdzfinansējums vismaz 2,903 miljonu eiro apmērā.

Energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās 2025.gadā paredzēti 16,713 miljoni eiro, 2026.gadā - 31,379 miljoni eiro, 2027.gadā paredzēti 24,192 miljoni eiro, bet 2028.gadā - 26,508 miljoni eiro.

Atbalsts tiks piešķirts centrālās vadības ēku energoefektivitātes veicināšanai valsts īpašumā esošajās ēkās, nespecificējot ēkas pielietojuma veidu.

Vienlaikus 13,05 miljonu eiro finansējums piešķirts valsts iestāžu infrastruktūras optimizācijai, tostarp ERAF finansējums paredzēts 11,092 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta finansējums - 1,957 miljonu eiro apmērā.

Valsts iestāžu infrastruktūras optimizācijai 2025.gadā paredzēti 3,915 miljoni eiro, tikpat arī 2026.gadā, bet 2027.gadā plānoti 5,22 miljoni eiro.

Paredzēts, ka šis atbalsts tiek piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izvirzītam prioritāram projektam, kur atbilstoši IZM sniegtam viedoklim projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs būs Latvijas Universitāte, projektu fokusējot gan uz energoefektivitātes uzlabošanu, gan studiju un pētniecības konsolidāciju vienā akadēmiskajā apmetnē.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027.gada plānošanas perioda vadības likumu, lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu ēkās, it īpaši publiskajās ēkās.

Abu pasākumu atbalsts tiek piešķirts granta veidā energoefektivitātes paaugstināšanas jeb uzlabošanas pasākumu īstenošanai. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ir tādas darbības, kuru rezultātā tiek panākts pārbaudāms, izmērāms vai aprēķināms energoefektivitātes pieaugums.