Kinna pametīs Valsts meža dienesta vadītāja amatu
Zemkopības ministrija izbrāķējusi Valsts meža dienesta (VMD) piedāvāto reformas modeli, uzdevusi sacerēt jaunu, bet tai pieņemamāka vietā saņēmusi ģenerāldirektora Jāņa Kinnas atlūgumu.
Konflikts dienestā līdz ar to turpinās – virsmežziņi cīnās ar mežziņiem par amatu saglabāšanu, un ministrija nostājusies pirmo pusē. Taujāts, kāpēc J. Kinnas piedāvātais reformas modelis ministriju neapmierināja, Meža departamenta direktors Arvīds Ozols saka: «Rīkojums pēc būtības nebija izpildīts. Jautājums: vai tā ir ļaunprātība vai tikai atšķirīgs viedoklis.» Redzējums par VMD nākotni abām karojošajām pusēm ir kardināli pretējs. J. Kinna un viņa domubiedri piedāvā likvidēt virsmežniecības. To vietā paliktu līdz 50 mežniecības un līdz 27 klientu apkalpošanas punkti, kas pakļautos pa tiešo centrālajai administrācijai. Tikmēr ministrijas un virsmežziņu redzējums ir 77 mežniecību integrēšana esošajās desmit virsmežniecībās. Šāds risinājums arī tika uzdots reformas autoriem zemkopības ministra Jāņa Dūklava rīkojumā. Tas ļautu vienkāršot lēmumu pieņemšanas procedūru gan izmaksu, gan laika ziņā. Domājams, arī atbrīvot no darba vairāk cilvēku. Jāatgādina, ka ar koku pieskatīšanu Latvijā šobrīd nodarbojas vairāk nekā 900 cilvēku. Kā uzsver A. Ozols, mežsargu no viņiem ir aptuveni puse, pārējie – dažāda līmeņa priekšnieki: «Un šo priekšnieku un puspriekšnieku slānis ir pārlieku biezs.» Mežsargiem savukārt vairākumā gadījumu nav tiesību pieņemt lēmumus.
Reformas un iespējamās piespiedu atvaļināšanas gaidās darbinieki savus argumentus izklāsta ministram. Piemēram, Rīgas reģionālās virsmežniecības desmit mežziņi raksta: «Mūsuprāt, ģenerāldirektora šā gada 29. aprīļa ziņojumā piedāvātais Valsts meža dienesta funkcionālais un strukturālais optimizācijas modelis pašreizējos apstākļos atzīstams par vienīgo, kura realizācijas gadījumā netiks paralizēts Valsts meža dienesta darbs mežu uzraudzībā un citu ar Valsts meža dienesta likumu noteikto funkciju izpildē, kas nodrošina arī sabiedrības intereses meža ilgtspējīgā apsaimniekošanā.»
Konkurējošu vēstuli sacerējuši arī visi desmit virsmežziņi, rekomendējot mežsargus un mežziņus apvienot kopīgā Mežziņu dienestā un piedāvājot savus pakalpojumus detalizētā VMD optimizācijas modeļa izstrādē.
Pašlaik skaidrības par reformas tālāko virzību nav pat ministrijā. Šonedēļ VMD ģenerāldirektora pienākumus pilda Meža resursu reģistra departamenta direktors Ints Rudzītis. Taču ar atrunu, ka viņam nav jāizpilda J. Kinnam dotais uzdevums līdz 20. maijam iesniegt jaunu reformēšanas plānu. Tā vismaz Neatkarīgajai sacīja J. Kinna. Viņš pats pašlaik joprojām slimo. Kad kruķus varēšot likt pie malas un nākt uz darbu, viņš nodos lietas un atvaļināsies, pusēm vienojoties. Jaunu reformas plānu viņš negrasās sacerēt: «Ja ministrijai izdosies uzspiest virsmežniecību atstāšanu un mežniecību likvidāciju, Valsts meža dienestam iespējas pildīt savas funkcijas vājināsies. Labi, ka pašlaik vismaz lietus līst – meži nedeg.»
Ministrija tikmēr notiekošajā nekādu drāmu nesaskata. Dienests, lai arī sanervozējies, pilnvērtīgi strādā. Bet ministrs domā, ko likt J. Kinnas vietā.