Šodien sākas parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai, lai nepieļautu piecu sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumus. Pašlaik vecāku pabalstam, maternitātes un paternitātes, kā arī slimības un bezdarbnieku pabalstiem likumā ir noteikti ierobežojumi līdz 2012. gada beigām, taču Saeima, aprīlī lemjot par valsts budžetu, nolēma, ka šo ierobežojumu darbības laiks jāpagarina līdz pat 2015. gadam.
Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) kā galvenos argumentus, kāpēc šādi ierobežojumi ir saglabājami, min sociālā budžeta ilgtspēju, nepieciešamību sabalansēt ieņēmumus un izdevumus, kas būšot aktuāli arī pēc 2012. gada. Par nozīmīgu faktu Labklājības ministrija (LM) uzskata aprēķinu, ka pabalstu ierobežojumi skar tikai 21 procentu pabalstu saņēmēju, un izmanto šos datus, lai parādītu, cik, pēc viņu domām, nelielu daļu cilvēku tas skar. Savukārt parakstu vākšanas ierosinātāji – Saeimas opozīcijas partijas Visu Latvijai!TB/LNNK un Par labu Latviju (PLL) – uzskata, ka tā ir melīga informācija, jo pabalstu ierobežojumi attiecas uz visiem strādājošajiem ar algu virs 400–500 latiem, kuri godīgi maksā nodokļus. Ja cilvēks pašlaik nesaņem pabalstus, neviens nav pasargāts, piemēram, no slimības.
Īstermiņa vai ilgtermiņa?
Sākotnēji pabalstu ierobežojumi, kuri tika iestrādāti likumos 2009. gadā, tika paredzēti kā īslaicīgi – uz krīzes laiku līdz 2012. gadam. Šogad Saeima, lemjot par budžetu, pieņēma arī izmaiņas vairākos likumos, lai pagarinātu pabalstu ierobežojumus vēl uz diviem gadiem, lai arī šāds lēmums neatstāj iespaidu ne uz šo, ne nākamo gadu. Ministre Ilona Jurševska norāda, ka šie pabalstu ierobežojumi ir īstermiņa un bijuši nepieciešami, jo sociālajā budžetā šogad ir 237,4 miljonu latu deficīts, nākamgad tas prognozēts 210,9 miljonu latu apmērā. Arī 2013. un 2014. gadā plānots ievērojams deficīts un, pēc I. Jurševskas teiktā, situācija nemainīsies, proti, neuzlabosies.
Tomēr tajā pašā laikā, atbildot uz jautājumu, kāpēc tieši tagad pieņemts lēmums pabalstu ierobežojumus paildzināt, ja esošie vēl ir spēkā nepilnus divus gadus, ministre atsaucas uz nepieciešamību plānot budžetu ilgtermiņā. Tātad pabalstu ierobežošana līdztekus, piemēram, pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, kas tiešām ir ilgtermiņa pasākums, arī tiek uzskatīta par veidu, kā starptautiskajiem aizdevējiem parādīt, ka spējam veikt reformas ilgtermiņā... «Mērķis sabalansēt sociālo budžetu līdz 2014. gadam ir pietiekami svarīgs,» saka ministrijā. Pēc tam? Situācija 2015. gadā uzlabošoties.
Būs jāizvēlas
Sabiedrībai būs jāizvēlas, vai parakstīties par referenduma ierosināšanu, kura mērķis nepieļaut, ka pabalstu ierobežojumi būs spēkā arī pēc 2012. gada.
I. Jurševska saka: «Mēs neaicinām cilvēkus neiet parakstīties, bet informējam.» Informācija, ko piedāvā LM, skar pašreizējos pabalstu saņēmējus un tā apgalvo, ka izmaksājamo maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieka pabalsta ierobežojumu ieviešana neskar lielāko daļu cilvēku – 67–79% no pabalstu saņēmēju skaita vidēji mēnesī. Tomēr pabalstu ierobežojumi vairāk skar iedzīvotājus ar salīdzinoši augstiem ienākumiem, piemēram, vecāku pabalstu bez ierobežojumiem var saņemt tie cilvēki, kuriem bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) ir līdz 500 latiem.
Ministre norāda: valstī situācija tāda, ka nevaram atļauties plānot vēl lielākus izdevumus. Ja ierobežojumi šo pabalstu izmaksā tiks saglabāti tikai līdz 2012. gada beigām, 2013. gadā par 25,8 miljoniem latu un 2014. gadā par 26,4 miljoniem latu palielināsies izdevumi pabalstu izmaksai, līdz ar to arī budžeta deficīts. I. Jurševska atzīst, ka ir izvērtētas alternatīvas – paaugstināt sociālo iemaksu likmi vai veikt izmaiņas pensiju jomā. Interesanti, lai arī tieši pati ministre pensiju samazināšanu min kā alternatīvu, LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks aicina nespekulēt, ka tā tiešām varētu būt reāla alternatīva.
Maksā nodokļus
Parakstu vākšanas iniciatori tomēr neatkāpjas no viedokļa, ka pabalstu ierobežojumi skar sabiedrības mugurkaulu, cilvēkus, kuri maksā nodokļus no visas algas, neslēpjas un paļaujas uz valsti, ka tā slimības, bezdarba vai bērna dzimšanas gadījumā sniegs atbalstu atbilstoši maksātajiem nodokļiem. «Valdība pieņēmusi netālredzīgu lēmumu, kas skar vismaz trešdaļu sabiedrības,» norāda PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns. Kādas tam ir konsekvences? Zūd motivācija maksāt nodokļus, domāt par ģimenes pieaugumu un vispār palikt Latvijā. Savukārt Imants Parādnieks no Visu Latvijai!TB/LNNK Saeimas frakcijas uzsver: nav pieņemami, ka tiek izmantots arguments, ka izdevumu samazinājums pabalstiem apsolīts aizdevējiem.
***
PABALSTI
Pēc Labklājības ministrijas datiem, PABALSTU IEROBEŽOJUMI neskar 79% no pabalstu saņēmējiem
Pēc parakstu vākšanas iniciatoru datiem, pabalstu ierobežojumi skar ne tikai pašreizējos pabalstu saņēmējus, bet VISUS tos, kuri strādā un maksā nodokļus un varētu kļūt par pabalstu saņēmējiem
Bruto algas apmērs, uz kuru reāli attiecas pabalstu ierobežojumi:
Vecāku pabalstam – sākot no 501 lata
Maternitātes un paternitātes pabalstam – sākot no 432 latiem
Slimības pabalstam – sākot no 432 latiem
Bezdarbnieka pabalstam – sākot no 610 latiem
***
CIK LIELU PABALSTU VAR SAŅEMT?
Piemērs: bruto alga 600 latu
Pabalsta apmērs mēnesī, nepiemērojot ierobežojumus (latos)
Ar ierobežojumiem
Samazinājums (%)
Vecāku pabalsts 420 385 8,3
Maternitātes pabalsts* 2016 1733 14
Paternitātes pabalsts** 160 137 14
Slimības pabalsts 544 467,67 14
Bezdarbnieka pabalsts 345 345 0
Bezdarbnieka pabalsts pie 610 latu bruto algas 350,75 350,38 0,1
* Maternitātes pabalstu izmaksā par četriem mēnešiem
** Paternitātes pabalstu maksā tēviem par desmit dienām