Kas ir digitālais identitātes maks un kāpēc tas būs nepieciešams ES, tostarp Latvijas, iedzīvotājiem?

© unsplash.com

Eiropas Savienības (ES) regula paredz, ka līdz 2026. gadam visām ES dalībvalstīm jānodrošina digitālā identitātes maka pieejamība. Tomēr pētījumu kompānijas "Norstat" aptauja liecina, ka 69 %  Latvijas iedzīvotāji nav informēti par šo risinājumu un tā ietekmi nākotnē uz iedzīvotāju ikdienu.

Aptaujas rezultāti rāda, ka 69 % Latvijas iedzīvotāju neko nezina par digitālo identitātes maku, 23 % ir dzirdējuši par tā eksistenci, bet nezina, kā tas darbojas, savukārt tikai 8 % aptaujāto apgalvo, ka pārzina tā funkcionalitāti.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš norāda, ka informācijas trūkums par tik būtiskām izmaiņām mūsu ikdienā ir liels risks nākotnē.

Latvijas kūtrums kavē veiksmīgu izmaiņu ieviešanu

“Vairākas valstis (Vācija, Nīderlande, Francija utt.) jau aktīvi rīko informatīvās kampaņas par digitālā identitātes maka ieviešanu, skaidrojot iedzīvotājiem maka priekšrocības, drošības aspektus un praktisko pielietojamību. Tiek rīkoti semināri, izveidotas tiešsaistes platformas utt., lai atbalstītu iedzīvotājus. Savukārt Latvijas kūtrums un kavēšanās, ļoti “mēreni” šobrīd sabiedrību informējot par tik būtiskām izmaiņām, kavēs veiksmīgu izmaiņu ieviešanu,“ informē I. Muciņš.

Aptaujas dati liecina, ka, lai gan 55% respondentu nezina, ko nodrošinās digitālās identitātes maks, tai pašā laikā 33% uzskata, ka tas ļautu verificēt savu identitāti, 29% norādīja iespēju izmantot valsts e-pakalpojumus vai bankas pakalpojumus, 18% minēja veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, 11% - piekļuvi auto vadītāja apliecībai un auto nomai, kā arī izglītību apliecinošiem dokumentiem, 9% uzsvēra profilu un kontu pārvaldību tiešsaistes platformās, savukārt 8% uzskatīja, ka ar to varēs reģistrēties lidojumam.

I. Muciņš uzsver, ka ES digitālās identitātes maks Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinās drošu un ērtu veidu, kā kopīgot identitātes datus, kas vajadzīgi, lai veiktu reģistrēšanos lidostā, nomātu automašīnu, atvērtu bankas kontu vai pierakstītos savos kontos tiešsaistes platformās. Tas būs digitāls rīks, kas ļaus lietotājam droši glabāt un pārvaldīt savu personīgo informāciju un digitālās identitātes datus. Šie dati ietvers personu apliecinošus dokumentus, piemēram, pases, autovadītāja apliecības, veselības apdrošināšanas kartes vai citus digitālus dokumentus, kurus var izmantot dažādām autentifikācijas vajadzībām. Digitālās identitātes maks būs vienots risinājums visā ES, kas nodrošinās piekļuvi gan publiskajiem, gan privātajiem digitālajiem pakalpojumiem.

Digitālā identitātes maka uzdevums būs atvieglot ikdienu

I. Muciņš skaidro, ka digitālās identitātes maks būs vienots risinājums visā ES, kas padarīs ikdienas procedūras, piemēram, iepirkšanos, reģistrēšanos lidostā, auto nomu vai bankas kontu atvēršanu, daudz vienkāršākas un drošākas.

“Jau šobrīd IT uzņēmumi izstrādā digitālās identitātes maka tehnoloģijas. Piemēram, "Euso" sadarbībā ar starptautisku partneri "Entrust" ir sagatavojuši savu dokumentu elektroniskās parakstīšanas platformu digitālā maka kvalificētu un nekvalificētu dokumentu izsniegšanai. Atšķirībā no citiem līdzīgiem risinājumiem šo dokumentu parakstīšanas platformu izvieto klienta pārvaldītos serveros, nodrošinot pilnīgu kontroli pār datiem, veiktspēju un konfidencialitāti,” piebilst I. Muciņš.

Latvijā

1. janvārī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātais nolikums, kas oficiāli maina Nacionālā botāniskā dārza statusu, nosaukumu un nosaka prioritāros darbības virzienus. Ar 2025. gadu tas kļūst par Latvijas Nacionālo botānisko dārzu (LNBD), pievienojot savā nosaukumā vārdu Latvija, tas vienlaicīgi nostiprina savu lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, sabiedrības informēšanā un izglītošanā par augu valsts daudzveidību, kā arī starptautiskās sadarbības veidošanā.

Svarīgākais