Raidījums: Mielavs uz apsūdzēto sola

Pirms pieciem gadiem KNAB uzsāka Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) jeb “Live Riga” lietu, kur saistībā ar 280 tūkstošu eiro zaudējumu nodarīšanu šobrīd apsūdzēti divi kādreizējie valdes locekļi un bijušie Rīgas domnieki, kā arī seši prokuratūras ieskatā fiktīvi darbinieki. Lai gan lietas skatīšanai Rīgas pilsētas tiesā bija paredzēta jau pirms gada, tā pēc būtības joprojām nav sākusies, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Šonedēļ viena no apsūdzētajām, kas bija izdomājusi sēdē piedalīties attālināti, it kā vājā interneta signāla dēļ nespēja pieslēgties tiesas zālei, un sēde kārtējo reizi tika atlikta. Tiesa gan paguva apmierināt klātesošo apsūdzēto vēlmi neļaut medijiem procesa gaitu filmēt.

Rīgas pilsētas tiesā klātienē šonedēļ ieradās gan abi bijušie RTAB valdes locekļi un kādreizējie Rīgas domnieki Vita Jermoloviča no “Gods kalpot Rīgai” (GKR) un Maksims Tolstojs no “Saskaņas”, gan divi bijušie biroja darbinieki: mūziķis Ainars Mielavs un Ksenija Zagorovska, bijusī laikraksta “Čas” galvenā redaktore, kura pēdējos gados ciešāk saistīta ar partiju GKR.

Jermolovičai tiek inkriminēta krāpšanas atbalstīšana. Saskaņā ar apsūdzību, sešarpus gadu garumā līdz 2019.gada sākumam izkrāptas tika fiktīvi nodarbināto darbinieku saņemtās algas. Rīgas pilsētas pašvaldībai kopā nodarīto zaudējumu summa pārsniedz 280 tūkstošus eiro. Jermoloviča, kura neilgi pirms aizturēšanas 2019.gada pavasarī noliedza, ka birojā būtu jelkādi fiktīvie darbinieki, tagad ar “de facto” nerunāja.

Komentāros atturīgs bija arī ilggadējais bijušais Rīgas domnieks no “Saskaņas” Tolstojs. Viņam tiek inkriminēta ne vien krāpšanas atbalstīšana, bet arī dienesta viltojums mantkārīgā nolūkā - viņš esot parakstījis un izmantojis dokumentus, kas satur nepatiesu informāciju, saistībā ar komandējumu uz Maskavu. Tolstojs vairs nav “Saskaņas” valdes loceklis, bet tiek algots partijas birojā. “de facto” zināms, ka iepriekšējā plānotā tiesas sēde pavasarī tika atcelta, jo dienu pirms tās Tolstojs paziņoja par saslimšanu. “Šodien pirmā tiesas sēde, es neko pagaidām nevaru atbildēt jums. (..) Es neesmu vainīgs! Viss,” paziņoja Tolstojs, paužot cerību, ka lietas izskatīšanu izdosies uzsākt.

Tas, ka Tolstoja cerībām tomēr nav lemts piepildīties, kļuva skaidrs diezgan ātri. Četras apsūdzētās bijušās tūrisma biroja darbinieces uz tiesu neieradās un sēdē vēlējās piedalīties caur videokonferenci. Gandrīz pusstundu tiesas sēžu sekretāre mēģināja panākt to, lai apsūdzētās būtu gan dzirdamas pašas, gan dzirdētu un redzētu to, kas notiek tiesas zālē. Problēmas ar pieslēgumu bija gan Rīgas domnieka un “Saskaņas” valdes locekļa Sandra Bergmaņa sievai Nadeždai un mātei Sandrai Bergmanēm, gan bijušajai “Saskaņas” Saeimas deputātu palīdzei Darjai Tiščenko.

Lai gan viņām pieslēgties galu galā izdevās, sliktāk veicās Anželikai Sergejevai, divus gadus tūrisma birojā par projekta vadītāju ar divu tūkstošu eiro algu nostrādājušai grāmatvedei un “Saskaņas” ziedotājai. “Sergejevas kundzei neizdevās pieslēgties diemžēl videokonferencei. Mēģinājām... Nezinu, vai tā ir interneta problēma vai kas cits, bet diemžēl neizdevās,” tiesas sēdē paziņoja arī attālināti esošais Sergejevas advokāts Raivis Grīnbergs. “Viņa nav šobrīd Rīgā, viņa ir no Rīgas izbraukusi laukos. Es nezinu, iespējams, tas ir ar to saistīts. Katrā ziņā no savas puses varu tikai atvainoties un nodrošināt, ka turpmāk mēs tad vai nu ieradīsimies tiesas sēdē, vai nu videokonferencē pie manis šeit no biroja.”

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Mārtiņš Tupureins bija spiests lietas iztiesāšanu atlikt līdz janvāra vidum. Pirms tam viņš gan ņēma vērā dažu apsūdzēto viedokli un nolēma, ka tiesas procesu nedrīkstēs filmēt.

Divi bijušie RTAB darbinieki, kuri tiesā bija ieradušies, pret filmēšanu gan neiebilda. Piecus gadus par projekta vadītāju ar apmēram pusotru tūkstoti eiro lielu mēnešalgu tur nostrādāja Ksenija Zagorovska. Vēlāk viņa apkalpojusi partijas GKR sociālo tīklu lapas un bija partijas iepriekšējā vadītāja Andra Amerika kā Eiropas Parlamenta deputāta palīdze.

Iepriekš Zagorovska “de facto” stāstīja, ka viņas darbs tūrisma birojā bijis saistīts ar sadarbību ar Krievijas žurnālistiem un Rīgu popularizējošu rakstu izvietošanu Krievijas medijos. “Es strādāju, es darīju savu darbu, un tā ir tāda nejaušība, kuru es ceru, ka izskaidros taisnīgā un likumīgā ceļā,” pēc īsās tiesas sēdes pauda Zagorovska.

“de facto” jau vēstīja, ka divus gadus līdz 2014.gada pavasarim ar pusotru tūkstoti eiro lielu mēnešalgu Rīgas tūrisma attīstības biroja darbinieks - valdes asistents - skaitījās arī mūziķis Ainars Mielavs. Vai viņš tur strādājis reāli, no Mielava atbildes tagad skaidrāks nekļūst: “Es tieku nepatiesi apsūdzēts šajā lietā. Absolūti noliedzu šo apsūdzību. (..) Ņemot vērā, ka ir ierosināts un notiek tiesas process, turpmākie komentāri no manas puses nebūtu korekti.”

Prokurors Ando Skalbe, kurš apsūdzību tagad varēs nolasīt ne ātrāk kā janvārī, intervijā “de facto” īsumā atgādināja lietas būtību, par ko tad apsūdzētas astoņas personas: “No RTAB divi valdes locekļi, kuri noformēja darbā šos darbiniekus, apsūdzības ieskatā - fiktīvos, un sešas šīs personas dažādos laika periodos, kuras it kā strādāja, bet apsūdzības ieskatā tomēr savus darba pienākumus neveica un līdz ar to algu saņēma nepamatoti. Un šīs aprēķinātās bruto algas summa veido izkrāpto līdzekļu summu.”

Prokurors stāsta, ka pirmstiesas izmeklēšanā savu vainu noliedza visi apsūdzētie, taču atšķīrās viena paustais par savu darbu RTAB: “Viens atzīst, ka, jā, viņš tik tiešām darbu nekādu nav veicis. Nu, viņam ir citi apsvērumi, kāpēc viņš uzskata, ka tomēr viņš nebūtu izdarījis noziegumu.” Noprotams, ka te runa ir tieši par Mielavu.

Šī ir jau otrā krimināllieta par pagājušajā desmitgadē iespējami notikušu sistēmisku fiktīvo nodarbinātību Rīgas pašvaldības struktūrās, kur vairākiem apsūdzētajiem ir saites ar “Saskaņu” un GKR. Jau vairākus gadus ilgst tiesvedība “Rīgas namu pārvaldnieka” lietā. Vēl viena krimināllieta - par “Rīgas satiksmi” - jau piekto gadu tiek izmeklēta Valsts policijā. Tikmēr novembra beigās Valsts policijas izmeklētājs nolēma izbeigt kādu citu piecus gadus ilgušu izmeklēšanu par iespējamu fiktīvu nodarbinātību dažās Rīgas domes kapitālsabiedrībās. “de facto” zināms, ka tur tika pētīts, piemēram, “Rīgas centrāltirgus”