Par citā ES valstī izdarītu smagu ceļu satiksmes drošības pārkāpumu plāno atņemt autovadītāju apliecību

Latvija atbalsta izmaiņas Eiropas Savienības (ES) regulējumā, kas paredz visā ES panākt autovadītāja apliecības atņemšanu par smagiem ar ceļu satiksmes drošību saistītiem pārkāpumiem, kuri izdarīti dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kura izdevusi pārkāpēja vadītāja apliecību, aģentūrai LETA norādīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

SM informē, ka ceturtdien Briselē notiek ES Transporta, telekomunikācijas un enerģētikas ministru padomes sanāksme, kurā piedalās arī SM valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska. Pasākuma dalībnieki padomē diskutēs par plānotajām izmaiņām ES regulejumā, tostarp attiecībā uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu un pasažieru tiesību stiprināšanu.

SM norāda, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošanai padomes sanāksmē plānots apstiprināt Vispārējo pieeju direktīvas priekšlikumu, kas paredz atņemt autovadītāja apliecību par smagiem ar ceļu satiksmes drošību saistītiem pārkāpumiem, kas izdarīti citā ES dalībvalstī.

Šie būtiskie pārkāpumi ir transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, ātruma pārsniegšana, transportlīdzekļa vadīšana narkotisko vielu ietekmē un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana, kā rezultātā tiek izraisīta nāve vai smagi miesas bojājumi, skaidro ministrijā.

Ministrijā akcentē, ka svarīgs elements ES centienos uzlabot ceļu satiksmes drošību ir konsekventa sankciju izpilde par ES izdarītiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Atbilstoši pašreizējam tiesiskajam regulējumam sankcijai par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu nevar piešķirt ES mēroga sekas, ja pārkāpums ir izdarīts dalībvalstī, kas nav izdevusi vadītāja apliecību.

Šimiņa-Neverovska norāda, ka autovadītāja apliecības izsniegšana ir suverēna darbība un šādu dokumentu pašreiz var atsaukt tikai tā dalībvalsts, kas dokumentu izdevusi, to nevar atsaukt cita dalībvalsts. "Jaunais regulējums dos iespēju par citas dalībvalsts iedzīvotāja Latvijā izdarītiem smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, atņemt autovadītāja apliecību Latvijā. Un otrādi - Latvijas iedzīvotāju varēs sodīt citā ES valstī," viņa min.

Tāpat Šimiņa-Neverovska atzīmē, ka šāda pieeja ir jauna un būtiska, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, tādēļ Latvija atbalsta direktīvas priekšlikuma mērķi kopumā, kā arī atzinīgi vērtē paredzēto iespēju ilgtermiņā paplašināt regulējuma tvērumu.

Vienlaikus viņa norāda, ka vēl notiks institūciju sarunas ar Eiropas Parlamentu (EP), lai vienotos par gala redakciju un direktīva stātos spēkā.

Tāpat sanāksmē diskutēs par esošā regulējuma pilnveidošanu attiecībā uz pasažieru tiesībām dažādos transporta veidos, tostarp multimodālajos pārvadājumos. Latvija atbalsta regulējuma projektā ietvertos nosacījumus par minimālu un precīzu informāciju, kas jānodrošina savlaicīgi un pasažieriem pieejamā formātā, kā arī nosacījumus attiecībā uz pasažieru tiesībām, ja netiek saņemts pilnvērtīgs pakalpojums, īpaši saistībā ar nokavētu savienojumu starp dažādiem transporta veidiem, norāda SM.

Ungārijas prezidentūra papildus ir aicinājusi sanāksmes dalībniekus apspriest jautājumus par aviācijas pasažieru tiesību regulējumā nepieciešamajiem grozījumiem, kuru virzība sākās 2013.gadā, taču būtisks progress nav vērojams. Šajā jomā ir spēkā stājušies virkne ES Tiesas spriedumu un Covid-19 pandēmija izgaismoja problēmas, kas ietekmēja pasažierus, norāda SM.

Latvijas ieskatā gaisa pasažieru tiesību regulējums ir jāpilnveido un jāvienkāršo, jo pašreizējā sistēma ir kļuvusi ļoti sarežģīta un iespējamas dažādas interpretācijas valstu un iestāžu starpā. Vienlaikus Latvija piekrīt, ka ir nepieciešams rast līdzsvarotu risinājumu starp pasažieru un pārvadātāju interesēm, izsakot cerību, ka jaunais Eiropas Komisijas sastāvs strādās arī pie šī jautājuma.

Pasākuma laikā trīs Baltijas valstis virzīs jautājumu par Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) nepieciešamību arī nākamajā ES Daudzgadu budžetā. EISI finansējums ir būtisks transporta projektiem, īpaši ar pārrobežo nozīmi, tostarp arī "Rail Baltica" projekta īstenošanai, norāda ministrijā.

Latvijas delegāciju vadīs Latvijas pastāvīgās pārstāves ES vietnieks Mārtiņš Kreitus.

Šogad februārī EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš aģentūru LETA informēja, ka EP vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs.

EP deputāti paziņojuši, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā ES.

Noteikumi par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu visā ES ir daļa no Ceļu satiksmes drošības tiesību aktu kopuma, ko Eiropas Komisija iesniedza 2023.gada martā. Tajā ietverta arī direktīva, kas nosaka pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuru pašlaik notiek sarunas ar ES Padomi. Šī kopuma mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību visiem dalībniekiem un līdz 2050.gadam samazināt nāves gadījumu skaitu uz ES autoceļiem līdz nullei.