Eiropas drošības organizāciju kritika par nesakārtoto un vājo iekšlietu sistēmu Latvijā, pēc ekspertu domām, ir pārspīlēta. Tomēr pašmāju politiķu kūtrums situācijas skaidrošanā var novest pie tā, ka zaudēsim Eiropas Savienības (ES) uzticību, un tas nozīmē atjaunotu robežkontroli ar Latviju.
Dānijas piemērs ir pietiekams signāls, ka situācija ir reāla, uzskata kriminologs Andrejs Vilks.
Pārmetumi ir pārspīlēti
Jaunākajā Europol ziņojumā Baltija saņēmusi saltu ūdens šalti. Pēc Eiropas ekspertu domām, Piebaltijas reģionā koncentrēti vieni no visspēcīgākajiem organizētās noziedzības grupējumiem, kuru darbība sniedzas pat līdz Portugālei. Galvenie akcenti ir narkobizness, cilvēku tirdzniecība un kibernoziegumi. Pēc aprēķiniem, Eiropā pēdējo divu gadu laikā vien radītas 65 jaunas narkotiskās vielas un tās plūst cauri Baltijas valstīm.
Pēc A. Vilka domām, Latvijai ziņojumā peramā zēna statuss piedēvēts nepamatoti, jo atšķirībā no Lietuvas pašmājās nav izteiktu kriminālo grupējumu. «Ir atsevišķas personas vai grupas, kas nodarbojas ar narkotiku tranzītu, piemēram, kokaīna ievešanu Rīgā, taču tas nav attiecināms uz starptautisko tīklu,» saka eksperts. «Visi šie dati ir apauguši ar bārdiņu. Piemēram, 2005. gadā, kad publicēta Eiropas kriminālā karte, konstatēts, ka Latvija ir trešā kriminālākā valsts Eiropā. Bet laikā no 2001. līdz 2004. gadam mums būtiski palielinājās iekšzemes kopprodukts, un tas ir likumsakarīgi, ka ekonomiskās izaugsmes laikā palielinās arī noziedzība. Mani izbrīnīja, ka Eiropas speciālisti neiedziļinājās datos un pavirši interpretēja. Bet vēl vairāk pārsteidza, ka Latvijas amatpersonas savu viedokli vispār nepauda. It kā nekas nebūtu noticis, paziņojumi bija kā pīlei ūdens,» secina A. Vilks.
Robežkontrole – pēdējais variants
Saistībā ar Dānijas lēmumu ierobežot robežkontroli ar Vāciju un Zviedriju pērnās nedēļas nogalē Briselē notika ES ārkārtas Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēde. Konkrētus priekšlikumus Šengenas robežkontroles uzlabošanai Eiropas Komisija vēl nepubliskoja un arī mūsu valstij norādes nedeva. Latvijas pārstāve, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone uzstājoties uzsvēra, ka brīvā pārvietošanās Šengenas valstīs ir jāsaglabā. «Jebkuriem iespējamiem ierobežojumiem brīvai personu kustībai ir jābūt maksimāli ierobežotiem gan apjoma, gan laika ziņā. Un tiem ir jābūt kā pēdējiem instrumentiem patiesas krīzes situācijās,» uzsvēra I. Pētersone.
Dānijas lēmumu daudzi centušies interpretēt kā šķelšanos un ES norieta sākumu, taču ārlietu eksperts Atis Lejiņš situāciju neuztver tik kritiski. «Es to saucu par rēķināšanos ar realitāti. Nav ko brīnīties, ka šad tad ir tādi pārbaudījumi, jo visām jaunajām lietām nepieciešama pārbaude. Padomju laikā bija stingra robežu pārbaude, un brīvā ceļošana Eiropas Savienības ietvaros ir neparasta. Turklāt Šengena pieļauj vienpusīgu kontroli, un šķiet, ka arī Latvija pastiprināja kontroli, kad bija NATO galotņu konference,» atceras A. Lejiņš. Pēc viņa domām, šādi pasākumi ir neizbēgami, jo kriminālā situācija ES nav rožaina.
Politiķi bez mugurkaula
Arī kriminologs A. Vilks uz situāciju neraugās optimistiski un uzskata, ka robežkontrole ar Latviju ir pat iespējama. «Par lielu nožēlu esam peramie zēni, un to dara no visām pusēm – Europol, skandināvi, bet mācību kopš 2005. gada neesam guvuši. Velša kungs pēc pēdējā Europol ziņojuma mēģināja protestēt, bet viedoklim ir jāskan tālāk par vietējiem medijiem. Šķiet, ka izsmeļošu un spēcīgu viedokli Eiropas tribīnē mēs neesam spējīgi teikt, jo te ministri ir atvaļinājumā, te meklē jaunus kandidātus un rodas sajūta, ka nevienu nekas īsti neinteresē,» saka A. Vilks.
Pēc viņa domām, būtu jāatbalsta ideja Valsts policijā veidot izpētes centru, kas varētu piedāvāt pamatotu statistiku un tendences, kas parādītu patieso kriminogēno situāciju Latvijā.