NMPD: Vienošanos par grozījumiem darba līgumā parakstījuši 99,8% darbinieki

© Dmitrijs Suļžics/MN

Vienošanos par grozījumiem darba līgumā parakstījuši 99,8% Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku, informē NMPD.

Pēc NMPD sniegtās informācijas, arī Latgalē vienošanos parakstījuši gandrīz visi darbinieki. Pašlaik par izmaiņām nav parakstījušies septiņi darbinieki Latgalē, no kuriem četri vēl domājot, bet trīs cilvēki atrodas prombūtnē, pauda dienestā.

Kā izceļ NMPD, vienošanās parakstītāju vidū ir arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) biedri.

Jau vēstīts, ka NMPD šodien tiksies ar LVSADA, lai apspriestu tās prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas.

Nākamā gada budžetā NMPD paredzēts izdevumu samazinājums par 1,6 miljoniem eiro, un gan šī, gan citu iemeslu dēļ dienests veiks darba organizācijas izmaiņas - samazināta atsevišķu darbinieku slodze, dažās brigādēs mainīts trīs personu sastāvs uz divām, kā arī mainīsies atsevišķu brigāžu darba laiki, pārveidojot tās no diennakts uz dienas brigādēm vietās, kur uz brigādi nakts stundās ir mazāk nekā viens izsaukums.

LVSADA sākusi kolektīvā interešu strīda procedūru, iesniedzot NMPD vadībai prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas.

NMPD uzsvēris, ka operatīvā darba organizācija ir dienesta atbildība - brigāžu darba laika, sastāva un izvietojuma izmaiņas notiek regulāri un nav jāskaņo ar arodbiedrībām. NMPD uzskata, ka visas Darba likuma prasības attiecībā uz darbinieku tiesībām tiek ievērotas, tostarp arī koplīgumā noteiktās, un darba līguma izmaiņu parakstīšanas process šonedēļ turpinās.

NMPD ir noslēgts koplīgums ar četrām arodbiedrībām, no kurām pārējās nav izteikušas prasību atcelt plānotās dienesta darba organizācijas izmaiņas.

Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

Kolektīva interešu strīda otra puse to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, strīds izšķirams Kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā.

Savukārt, ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

Svarīgākais