Eksperts: Lauksaimniecībā ir jāizmanto vairāk tehnoloģiju un mazāk cilvēkresursu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.

Viņš atzīmēja, ka nereālu mērķu un pasākumu noteikšana ES dalībvalstīm ir problēma, piemēram, Itālijā un Spānijas dienvidos ir jārūpējas par saldūdens resursiem, tie ir jātaupa, jo ir to deficīts, bet ziemeļu un Baltijas reģionā lietus nolīst vairāk nekā iztvaiko un to ir nepieciešams novadīt. Līdz šim ES pieeja ir bijusi visai Eiropai uzlikt vienu rāmi, kas ir problēma.

Zelčs norāda, ka dalībvalstīm ir jāļauj īstenot pasākumus, kas ir atbilstoši katras dalībvalsts vietējām īpatnībām, jo Eiropa ir liela un nav iespējams vienots risinājums, kas vienlīdz labi strādātu visās valstīs. Ja tiks mēģināts ieviest vienu risinājumu visās dalībvalstīs, tas lauksaimniekos radīs neapmierinātību un neizpratni, piemēram, kāpēc ir nepieciešams īstenot pasākumus, lai ierobežotu problēmu, kas nav aktuāla.

Tāpat viņš uzsvēra, ka birokrātijas mazināšana nozarē ir iespējama, tikai vairāk uzticoties lauksaimniekiem. Piemēram, patlaban lauksaimnieki nevar vienkārši iegādāties un izmantot dažādas precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas - lauksaimniekam ir jāsniedz dažādas atskaites, norādot tehnoloģiju izmantošanas laiku, vietu, kāda ir šī tehnoloģiskā iekārta, kāds ir tehnoloģijas darba platums un tilpums, kā arī ir nepieciešams iesniegt izdrukas, kas pierāda, ka tehnoloģija tiešām ir izmantota.

"Rodas jautājums, kāpēc tas ir nepieciešams, jo tas ir tāpat, kā nopērkot elektroautomobili. Būtu muļķīgi prasīt pierādījumus, ka mēs ar to braucam, un iesniegt kaut kādas bildes no galamērķiem. Nepieciešams dot nedaudz vairāk uzticības lauksaimniekiem. Loģiski, ja cilvēks ir investējis līdzekļus tehnoloģijā un tā ir viņa vienīgā iekārta, piemēram, vienīgais smidzinātājs, viņš to izmantos. Nevar nemaz būt situācija, kad to neizmanto," norādīja Zelčs.

Vienlaikus viņš minēja, ka nākamgad, iespējams, šis birokrātiskais slogs varētu samazināties.

Zelčs arī atzīmēja, ka Latvijā lauksaimniekiem ir jāatkopjas pēc diviem ne pārāk veiksmīgiem gadiem nozarē, jo 2023. gads un 2024. gads zemniekiem, it īpaši daļā Kurzemes, Vidzemē un Latgalē, nebija labs. Pērn liela daļa saimniecību īstermiņa problēmas mēģināja risināt ar apgrozāmo līdzekļu programmām, tostarp ar banku un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" atbalstu, ar cerību, ka 2024. gads būs labāks, bet arī šis gads lielai daļai saimniecību nebija veiksmīgs.

Tomēr pozitīva tendence, pēc Zelča teiktā, ir tas, ka piena lopkopībā kāpj cenas, bet cūkkopībā tās saglabājušās stabilas.

Tāpat Zelčs minēja, lai kļūtu efektīvākiem, Eiropā lauksaimniecībā ir jāizmanto vairāk tehnoloģiju un mazāk cilvēkresursu. Latvijā darbinieku kļūst arvien mazāk, tāpēc lauksaimnieki jau virzās tehnoloģiju virzienā, bet tas ir jādara daudz straujāk. Šobrīd 50% lauksaimniecības zemes Latvijā tiek apstrādātas ar viedajām tehnoloģijām, un moderno tehnoloģiju izmantošanas ziņā Latvijas zemnieki ir soli priekšā pārējām Eiropas valstīm, apsteidzot arī citas augsti attīstītas pasaules valstis.

Jau ziņots, ka biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" patlaban īsteno digitālu informatīvo kampaņu "Zemnieki - mūsu lepnums". Tās mērķis ir kliedēt sabiedrībā pastāvošos mītus un parādīt lauksaimniecības pienesumu Latvijas ekonomikai un drošībai.

Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi ir nevalstiskā organizācija, kas Latvijā darbojas kopš 2021. gada. Tā veidota, lai veicinātu sabiedrības izpratni par lauksaimniecības nozari un parādītu, ka zemnieki saimnieko ilgtspējīgi - atbildīgi pret zemi, sabiedrību un apkārtējo vidi.

Biedrība "Zemnieku saeima" ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999. gadā. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.