Laikā, kad Latvijas Universitātes (LU) vadības groži bija Ivara Lāča rokas, daudzu nozīmīgu lēmumu saskaņošana un pieņemšana notika ar LU Senāta priekšsēdētāja Mārča Auziņa svētību.
Īpaši vērienīgas aktivitātes norisinājušās trekno gadu laikā, kad 60 000 latu vērtā īpašumā ieguldīja vairākus miljonus latu, taču par to lietderību un atdevi diskusijas joprojām nerimstas. Tāpat aizdomu ēna par tālaika rektora un Senāta vadītāja rīcību tiek mesta uz veidu, kā šis īpašums ticis savests kārtībā.
LU pieder nekustamais īpašums Cēsu rajona, Līgatnes pagasta Ratniekos. Tas sastāv no trim zemesgabaliem, daļa ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme un meži, uz diviem zemesgabaliem atrodas trīs pamatceltnes un desmit palīgceltnes. Īpaši saimniecībai izveidotā interneta mājaslapā var redzēt, ka tur ir grezna Kungu māja, Baltā māja, stallis, klēts, mazā klēts, pirts, šķūnis un sporta spēļu laukumi.
Ratnieku īpašuma tiesības LU ieguva 1998. gada novembrī saskaņā ar mecenāta Roberta Hirša testamenta nosacījumiem.
2002. gadā LU Senāts M. Auziņa vadībā pieņēma lēmumu nodibināt komisiju, kas izstrādā trīs nekustamo īpašumu izmantošanu. Bez jau minētajiem Ratniekiem LU īpašumā ir arī K. Morberga vasarnīcas Dzintaru prospektā Jūrmalā un studentu dienesta viesnīcas Rēznas ielā. Tolaik Ratnieku novērtētā tirgus cena bija 60 000 latu.
Meklējot LU mecenāta dāvinājuma Ratnieki izmantošanas veidu, SIA Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra (LUNĪA) nolēma izmantot lauku tūrisma attīstībai paredzētos līdzekļus no Lauku atbalsta dienesta (LAD), konkrēti – divu jaundibinātu uzņēmumu atbalstiem, un izstrādāja tam atbilstošu biznesa plānu.
2005. gada maijā tolaik Latvijas Unibanka pieņēma lēmumu izsniegt aizdevumu un noslēdza aizdevuma līgumu ar divām iepriekšējā gadā jaundibinātām uzņēmējsabiedrībām – SIA Intero un SIA Kompanjoni.
Uzņēmējsabiedrības 2004. gadā izveidotas, lai veicinātu uzņēmējsabiedrību īpaši attīstāmā reģionā Cēsu rajona Līgatnes pagastā, atbilstoši LAD un ES lauku attīstības atbalsta programmām. Abi uzņēmumi 2004. gadā iesniedza attiecīgi katrs savu projektu Konferenču centra Ratnieki un Jaunatnes aktīvās atpūtas kompleksa Ratnieki izveidei un saņēma LAD ES Struktūrlīdzekļu programmu atbalstu. Saskaņā ar LU Senāta 2005. gada 27. jūnija lēmumu nekustamais īpašums Ratnieki ieguldīts LUNĪA pamatkapitālā.
2005. gada jūnijā noslēgti aizdevuma līgumi ar Unibanku un Intero, Kompanjoni balstīti uz izstrādātiem biznesa plāniem un 2005. gada 4. martā noslēgtiem galvenā būvuzņēmēja līgumiem.
Investēja miljonus
Ratnieku atjaunošana paredzēja, ka LU, ko faktiski pārstāvēja LUNĪA, plānoja ieguldīt 397 000 latu (naudas līdzekļus, ko saņēma LUNĪA no kompensācijas par sertifikātu pārdošanu) ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes sistēmas un šķeldas katlumājas izbūvē. Savukārt Intero tolaik plānoja ieguldīt 750 000 latu triju ēku remontā un 80 000 latu pamatlīdzekļu iegādē. Lai to realizētu, saņemts 830 000 latu aizdevums no Unibankas. Aizdevuma līgumā bija paredzēts, ka saņemtos ES Struktūrfondu atbalsta līdzekļus (179 500 latu) un priekšnodokli (120 000 latu) izmantos aizdevuma dzēšanai pēc objekta būvniecības pabeigšanas 2005. gada 30. novembrī un darbības uzsākšanas 2006. gada sākumā.
Trešais partneris Kompanjoni plānoja ieguldīt triju ēku renovācijā 800 000 latu un vēl 50 000 latu ēdināšanas kompleksa izveidē un pamatlīdzekļu iegādē. Lai to realizētu, līdzīgi kā otram uzņēmumam saņemts 850 000 latu aizdevums no Unibankas.
Būvdarbi kavējās
Faktiskā situācija 2005. un 2006. gadā Latvijas būvniecības sektorā izveidojās tā, ka būvuzņēmēji slēdza būvuzņēmumu līgumus neatbilstoši saviem projektu vadības un būvdarbu veicēju resursiem, bet Ratnieku objektā tas izpaudās kā būvuzņēmēju termiņu pārkāpumi un nekvalitatīva celtniecība.
Būvniecības izmaksu sadārdzināšanās, neorganizēts un nekvalitatīvs būvfirmu darbs Ratnieku kopējās investīcijas palielināja par gandrīz pusmiljonu latu – 488 563 latiem – attiecībā pret biznesa plānu. Vidējās būvizmaksas trijās ēkās Kungu māja, Baltā māja, lielā klēts (Kompanjonu ēku kopējā platība ir 1933,3 m2) ir 419,7 lati par kvadrātmetru, pārējās trijās – stallis, pirts, mazā klēts (Intero ēku kopējā platība ir 2094,7 m2) ir 318,46 lati par kvadrātmetru.
Būvniecības termiņa pagarināšanās radīja būtisku nobīdi no sākotnēji plānotās saimnieciskās darbības sākšanas termiņa un kredīta atmaksas sākšanas termiņa, konkrēti – kredīta pamatsummas maksājumu sākšana bija plānota no 2006. gada jūnija, tas ir, vismaz sešus mēnešus pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, bet reāli kredīta atmaksa sākta pirms kompleksa saimnieciskās darbības sākšanas. Tikai 2006. gadā būvniecības laikā nelietderīgi samaksāto kredītu procentu summas Intero – 57 130 latu un Kompanjoni – 61 724 lati.
LUNĪA aizdeva
No 2007. gada janvāra Ratniekos darbu sākuši abi uzņēmumi. Ratnieku būtiska priekšrocība ir piederība LU, pārdomāts projekta konceptuālais risinājums, interjera kvalitāte un relatīvi lielais viesu guļvietu skaits – 140. Tomēr jāiegulda vēl daudz darba objekta attīstībā – sporta laukumu un slēpošanas kalna, kā arī citu sporta un atpūtas objektu izveidē. Šāda lauku konferenču un atpūtas centra pilnīgai darbības stabilizācijai ir nepieciešamas vairākas sezonas.
Celtniecības procesa aizkavēšanās, kļūdas izmaksu prognozēs biznesa vadībā radīja abu meitasuzņēmumu reālus maksātnespējas draudus, jau sākot ar 2007. gada sākumu. Kavētie maksājumi izsauca Unibankas atbildes reakciju, kas izpaudās kā maksājumu sadārdzināšanās. Lai novērstu bankrotu, kredītsaistību kārtošanai papildu nepieciešamo summu uzņēmumiem Intero un Kompanjoni nodrošināja LUNĪA aizdevumi. LUNĪA 2007. gadā aizdeva 120 678 latus, vēl papildus samaksāja 67 028 latus par komunālajiem pakalpojumiem. Līdz 2008. gada jūnijam LUNĪA piesūtīja rēķinus par aizdevuma kredītu nomaksu 108 120 latu un par nesamaksātajiem rēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem 55 000 latu.
Kopējie LUNĪA ieguldījumi Ratnieku kompleksā no 1999. gada ir 2 576 804 lati, no tiem 2004.–2006. gadā būvniecībā un aprīkojumā veido 2 248 727 latus.
Neveicas ar apsaimniekošanu
Ēkas ir atjaunotas, un izveidots skaists objekts, taču tur vērienīgi pasākumi nenotiek un par ieguldīto līdzekļu atgūšanu cerības jāatmet. «Par to [līdzekļu] optimālu izmantošanu joprojām notiek diskusijas. Varētu izveidot ilgtermiņa pētījumu bāzi, bet jautājumi jāskata saistībā ar plāniem konsolidēt LU budžetu. Ja atmiņa neviļ, ne pagājušogad, ne šogad no LU budžeta Ratniekiem nav atvēlēti investīciju līdzekļi,» Neatkarīgajai stāsta LU Senāta priekšsēdētājs Māris Kļaviņš.
LU Datorikas fakultāti Senātā pārstāvošais Juris Borzovs situāciju uzskata par neveiksmīgu sakritību. Pēc viņa domām, universitātei nesokas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. «Tur nav bijušas kaut kādas nelikumības vai kāds būtu uz to iedzīvojies. Ir bijušas lietas, kas notika visā Latvijā. Ratnieki bija laba iecere, taču, kad īpašums nonāca LU pārziņā, tur nekas nebija sakārtots. Akadēmiķi I. Lācis un M. Auziņš zināmā mērā bija nonākuši spaidā. Ratnieku novietojums ir stipri nomaļā vietā, kur nav nekādas īstas plezīra vietas. Lai tur atmaksātos ieguldītie līdzekļi, ar to, ka sestdienā un svētdienā atbrauc kāzinieki, ir par maz,» norāda J. Borzovs.
