Eiropa uz cilvēkiem citās pasaules daļā iedarbojas kā magnēts, jo tā piedāvā labākus dzīves apstākļus.
Taču ne visi Eiropas Savienības pilsoņi ir apmierināti ar cilvēku plūsmu, kas šķērso bloka robežas. Daži baidās konkurēt ar migrantiem par darbavietām un mājokļiem vai arī uztraucas, ka iebraucēju dēļ viņiem samazināsies algas un augs spiedienu uz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Citi baidās no vērtību un kultūras izmaiņām, uzskatot, ka plaša mēroga imigrācija var apdraudēt nacionālo identitāti vai sociālo kohēziju. Pastāv arī bažas par organizēto noziedzību un draudiem valsts drošībai - bažas, kuras ir pastiprinājuši Eiropā notikušie terora akti, ko atbalstīja „Islāma valsts” vai citi džihādistu grupējumi, vēsta Latvijas radio 1 raidījums "Ko Eiropa var sniegt?"
Migrācijas tēma tika apskatīta arī TV24 raidījumā "Preses klubs". Par to skarbs viedoklis ir mūziķim Jānim Bukumam.
"No vienas puses mums uzglūn hibrīdkarš, bet no otras puses mums šobrīd no Skandināvijas ļoti nāk iekšā [migranti]. Skandināvijā tagad ir kārtība [Ziemeļvalstis nolēmušas kopīgi vērsties pret nelegālo imigrāciju]. Vispirms ir jāapzina, kas, cik daudz un no kurienes ir šie cilvēki. Bet pie mums par to nerunā. 2027. gadā būs ziepes, jo jebkura etniskā grupa, kas noteiktā areālā sasniedz 3000+ skaitu, ir pašpietiekama, ar savu reliģisko līderi un pārējām lietām. Un nebūs nekādas integrācijas un valodas mācīšanās.