Kopš kara Ukrainā Latvijā pieaudzis iedzīvotājiem piederošo ieroču skaits

Vai kara tuvums Latvijas robežai mudinājis cilvēkus apbruņoties? Pēdējos divos gados mūsu valstī novērota jauna tendence - mainījies iedzīvotājiem piederošo šaujamieroču skaits, vēsta 360TV ziņas “Ziņneši”.

Kopš Krievijas sāktās karadarbības Ukrainā, Latvijā pieaudzis iedzīvotājiem piederošo ieroču skaits. Kopš 2021. gada tas kāpis par aptuveni 2600 vienībām. Tostarp pieaudzis ieroču skaits, kas paredzēti pašaizsardzībai - tas pieaudzis par aptuveni 400 vienībām. Līdzīgi ir arī ar ieročiem, kuriem piešķirtas nēsāšanas atļaujas.

Ja raugās datos par ieroču īpašnieku skaitu, tad 2023. gadā tas pieaudzis, savukārt šogad mazinājies. Faktiski tas nozīmē, ka vienam ieroču īpašniekam pieder vairāki ieroči. Lielākoties, kā tas bijis arī vēsturiski, ieroču īpašnieki ir vīrieši. Policijā gan trauksmi neceļ. Tur norāda, ka ieroču skaita pieaugums saistīts ar jaunajām reģistrēšanas prasībām un piedāvājumu veikalos.

Tiesa, Latvijā iegūt ieroci un to glabāt nemaz nav tik vienkārši. Jāiziet teorētiskās un praktiskās apmācības, jānodrošina ierocim atbilstoša glabāšanas vieta, kā arī jāapmeklē psihiatrs. Datos par smagajiem noziegumiem Latvijā, piemēram, slepkavībām un smagiem miesas bojājumiem, kuru rezultātā iestājusies nāve, šaujamieroču īpatsvars ir neliels. Kopumā trīs gados šajos pārkāpumos šaujamieroči iesaistīti vien 18 reizes, kas ir aptuveni 5% no kopējā skaita.

Pēdējos gados sarucis arī no aprites izņemto nelegālo ieroču skaits. Ja 2022. gadā tie bija 228 šaujamieroči, tad šā gada deviņos mēnešos vien 68. Taujāti par to, vai noziegumos dominē reģistrēti vai nelegālie ieroči, Valsts policijā norāda, ka sadzīves slepkavībās un pašnāvībās sastopami abi, taču precīzu datu neesot. Tikmēr pasūtījuma slepkavībās, galvenokārt, izmantoti nelegālie ieroči. Gadījumus, kad pašaizsardzības nolūkā kāds būtu nošauts, pēdējo gadu vēsturē policijā neatminas.