Saražotās elektroenerģijas daudzums šogad desmit mēnešos Latvijā pieaudzis par 4% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 5188,7 gigavatstundas (GWh), liecina pārvaldes sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Tostarp hidroelektrostacijās (HES) 2024.gada desmit mēnešos saražotas 2919,2 GWh elektroenerģijas, kas ir par 8% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
Saražotās elektroenerģijas daudzums, izmantojot dabasgāzi, šogad desmit mēnešos bija 1318,4 GWh, kas ir par 30,9% vairāk nekā pērn šajā periodā.
Vēja elektrostacijās šogad desmit mēnešos saražotas 204,7 GWh elektroenerģijas, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2023.gada desmit mēnešos, savukārt saules elektrostacijās saražotas 387,9 GWh elektroenerģijas, kas ir 3,1 reizi vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Tajā pašā laikā ar biomasu 2024.gada desmit mēnešos saražotas 227,4 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet ar biogāzi saražota 131,1 GWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 22,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
Elektroenerģijas patēriņš šogad desmit mēnešos Latvijā veidoja 5717,4 GWh, kas ir par 1,8% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
Oktobrī Latvijā saražotas 291 275 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 23,9% mazāk nekā pērn šajā mēnesī, kamēr elektroenerģijas patēriņš pieauga par 0,6% un bija 595 688 MWh.
Elektroenerģijas tirgus apskatā minēts, ka 2024.gada oktobrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 91,38 eiro par MWh, kas ir par 9% vairāk nekā septembrī un pat 5% vairāk nekā 2023.gada oktobrī.
Starp Baltijas valstu starpsavienojumu elektroenerģijas tirdzniecības apgabaliem zemākā cena bija novērota Zviedrijas ceturtajā zonā - 26,46 eiro par MWh, kamēr Somijā cena samazinājās līdz 40,63 eiro par MWh. Turpretī Polijā cena pieauga līdz 103,29 eiro par MWh, kas ir par 9% vairāk nekā septembrī.
Elektroenerģijas cenu pieaugumu galvenokārt veicināja elektroenerģijas izstrādes kritums pieaugoša patēriņa apstākļos, sākoties gada aukstajai sezonai. Papildus no 21. līdz 27.oktobrim ikgadējo apkopes darbu dēļ nebija pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojums "NordBalt", tādējādi imports no Zviedrijas uz Baltijas valstīm oktobrī samazinājās par 21% salīdzinājumā ar septembri.
Lētākas elektroenerģijas imports no Zviedrijas tika aizstāts ar importa palielinājumu no Somijas par 59% un no Polijas par 14,1%, kopumā uz Baltijas valstīm importējot par 17,5% vairāk nekā septembrī.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.