Karavīriem, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestā un pēc tā atvaļināti rezervē, valsts finansēs studijas arī maģistrantūrā

© Romāns Kokšarovs/MN

Saeima šodien galīgajā lasījumā apstiprināja izmaiņas Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumā, kuras paredz karavīriem, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestā un pēc tā atvaļināti rezervē, finansēt studijas arī maģistra grāda iegūšanai.

Patlaban noteikts, ka VAD izgājušajiem valsts finansē pirmā jeb bakalaura līmeņa studijas.

Izmaiņas paredz, ka iesaucamajiem karavīriem kompensēs sabiedriskā transporta izdevumus, lai nokļūtu no deklarētās dzīvesvietas līdz veselības pārbaudes komisijai un atpakaļ, kā arī līdz dienesta vietai. Tāpat šiem karavīriem plānots kompensēt ēdināšanas izdevumus veselības pārbaudes dienā. Ministru kabinetam būs jāizstrādā šo kompensāciju nosacījumi.

Likuma izmaiņas arī paredz noteikt, ka dienestā nedrīkstēs dienēt pilsoņi, kuriem ir dubultā pilsonība ar valsti, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniedzības asociācijas vai NATO dalībvalsts, Austrālija, Brazīlija, Jaunzēlande vai Ukraina. Tāpat dienestā neuzņems pilsoņus, ja būs saņemts Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinums par neatbilstību nacionālās drošības interesēm.

VAD ir pienākums dienēt katram Latvijas pilsonim - vīrietim - viena gada laikā pēc 18 gadu sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus likums noteic, ka dienestā brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi - vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecumam.

Viens no trim VAD veidiem ir 11 mēnešu ilgs dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos, kurā 2025.gadā iesauks 1040 jauniešus - 210 personas janvārī un 830 personas jūlijā.

Latvijā

Kādas dāvanas šajos Ziemassvētkos visbiežāk salavecītis noliks zem eglītes? Kur viņš tās pirks un kādā vērtībā? To ir palīdzējis noskaidrot tirdzniecības centrs “Domina Shopping”, veicot socioloģisku izpēti par Latvijas iedzīvotāju dāvanu iegādes paradumiem. Tās ietvaros ir atklātas vairākas būtisks tendences, tostarp – absolūts vairums pirkumus iecerējuši veikt klātienes tirdzniecības vietās, savukārt populārāko dāvanu vidū ir gardumi, mājlietas un dāvanu kartes.

Svarīgākais