Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) darba vizītē Liepājā tikās ar Liepājas un Kurzemes reģiona zivsaimniekiem – gan zvejniecības, gan zivju apstrādes uzņēmumu pārstāvjiem – un apsprieda šīs tautsaimniecībai būtiskās nozares aktualitātes un problēmas. Darba vizītes laikā zemkopības ministrs apmeklēja arī zivju apstrādes uzņēmumu „Kolumbija”.
„Zivsaimniecība ir ļoti būtiska nozare Latvijai un Zemkopības ministrija cīnās un cīnīsies tālāk par tās tālāku attīstību. Mēs aizstāvēsim savas nozvejas kvotas un darīsim visu, lai tās netiktu samazinātas un iespēju robežās meklētu risinājumus to palielināšanai,” Liepājas zivsaimniekiem sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Darba vizītes laikā zemkopības ministrs tikās ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, ar kuru pārrunāja zivsaimnieciskās un lauksaimnieciskās produkcijas apstrādes attīstības iespējas Liepājā un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, jo pārtikas produkcija ražošanai ir ne tikai būtiska loma Latvijas pašpatēriņa nodrošināšanā, bet arī liela nozīme eksportā.
Ministra un zivsaimnieku sanāksmē piedalījās piekrastes zvejnieki, zvejnieki, kas zvejo aiz piekrastes, tāljūras zvejnieki un makšķernieki.
Šobrīd Latvijā ar zivju apstrādi nodarbojās 107 ES prasībām atbilstoši apstrādes uzņēmumi. Tiesības eksportēt zivju produkciju vai zivju konservus uz Krieviju ir 38 zivju apstrādes uzņēmumiem un zvejas kuģiem. Zivju produkcijas un zivju konservu sortiments ir ļoti plašs: saldētas zivis, saldēta zivju fileja, kūpinātas un salītas zivis, zivju konservi un zivju preservi. Lielāko daļu no zivju apstrādes sektorā saražotā veido zivju konservi un preservi. 2010. gadā sagatavotie un konservētie zivju produkti tika eksportēti uz 45 valstīm.
Pērn sagatavoto un konservēto zivju produktu eksporta apjoms veidoja 43,7 tūkstošus tonnu, naudas izteiksmē sasniedzot 38,5 miljonus latu. Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 22 zvejas produktu apstrādes uzņēmumi.
2010. gadā kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedzis 65 procentus no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma. Kūpinātu un citu zivju konservu ražošana nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu, galvenokārt jūras piekrastes apdzīvotajās vietās, līdz ar to veicinot to sociāli ekonomisko attīstību. Iepriekšminētajos kūpinātu zivju konservu ražošanas 22 uzņēmumos nodarbināti aptuveni 70 procenti no visiem zivju apstrādē nodarbinātajiem. Uzņēmumi kūpinātu zivju konservus ražo lielākoties no svaigām, un atvēsinātām Baltijas jūrā vai Rīgas jūras līcī zvejotām brētliņām, ar to veicinot arī zvejniecības un visas zivsaimniecības attīstību kopumā.