Valsts robežsardzes lielākās vajadzības pašlaik ir ieguldījumi cilvēkos, norāda Pujāts

© Ģirts Ozoliņš/MN

Valsts robežsardzes lielākās vajadzības pašlaik ir ieguldījumi cilvēkos, jo "tehnoloģijas nekad neatsvērs robežsarga nepieciešamību", šorīt LTV "Rīta panorāmā" izteicās Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Pēc Pujāta stāstītā, nākamā gada budžetā ir panākts diezgan būtisks atlīdzības paaugstinājums - robežsardzei ir iezīmēti 15 miljoni eiro. Šī summa paredzēta gan atlīdzības paaugstināšanai vidēji par 10%, gan speciālajām piemaksām robežsargiem par dienesta pienākumu izpildi.

Tāpat Latvijai ir izdevies iegūt Eiropas finansējumu 75 miljonu eiro apmērā, kas faktiski nosegšot visas robežas ar Baltkrieviju izbūves izmaksas. Eiropas Komisijai arī iesniegts pieteikums finansējuma iegūšanai robežas ar Krieviju izbūvei.

Šis finansējums nodrošinās robežas izbūvi pēc visaugstākajiem standartiem - ar nepārtrauktu robežas uzraudzību, videokamerām, sensoriem, klāstīja Pujāts, visa robeža būs noklāta ar tehniskām sistēmām, un katrs pārkāpējs tiks fiksēts. Šie darbi jāpabeidz 2026. gadā.

Pujāts atzina, ka šis gads robežpārkāpēju jomā ir nedaudz vieglāks nekā iepriekšējais - pārkāpēju skaits samazinājies vairāk nekā divas reizes, un ir mazāk arī nelegālo migrantu, kas tikuši cauri Latvijai un vēlāk aizturēti Lietuvā un Polijā.

Robežsardzes priekšnieks domā, ka viens no šo pozitīvo tendenču iemesliem ir ieviestie bargākie kriminālsodi par nelegālās migrācijas atbalstīšanu, kā arī robežsargu darbam būtiski palīdz izbūvētā robežas infrastruktūra.

Viņš atzīmēja, ka nelegālās migrācijas organizēšanā un pārvadāšanā aktīvi iesaistās ārzemnieki. Nelegālo migrantu pārvadāšanai tiek izmantotas arvien jaunas metodes, ko parādīja Valsts policijas un robežsardzes busiņu viltošana. Robežsardzei esot informācija, ka nelegālo darbību organizatori apstāties netaisās un tiek izstrādāti jauni veidi, kā Latvijā pārvietot nelegālos migrantus, bet robežsardze ir gatava turpināt šos gadījumus novērst, piebilda Pujāts.

Latvijā

Prioritāte ir līdz 2030.gadam savienot trīs Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu - tā ir stratēģiska nepieciešamība, un tāpēc jākoncentrējas uz pamatlīnijas būvniecību, ceturtdien pēc tikšanās ar Latvijas valdības ministriem uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane.

Svarīgākais